Veids, kādā uzbrukums tika sagatavots, norādīja, ka "ļoti iespējams" par to ir atbildīgi hakeri Lazarus group.
Lazarus group tika vainota arī 2014. gadā uzbrukumā uzņēmumam Sony un 81 miljona ASV dolāru zādzībā no Bangladešas centrālās bankas. Tiek uzskatīts, ka šajos uzbrukumos grupa strādājusi Ziemeļkorejas valdības vārdā.
Symantec savā blogā ziņo: “Būtiskas līdzības izmantotajos rīkos, metodēs un infrastruktūrā, ko izmantoja uzbrucēji, ļauj secināt, ka Lazarus group izraisīja WannaCry uzbrukumu.” Tomēr Symantec piebilda, ka uzbrukums, visticamāk, netika ierosināts Ziemeļkorejas uzdevumā.
Arī Ziemeļkoreja noliedz jebkādu saistību ar WannaCry.
Symantec norāda arī uz maza mēroga uzbrukumu, kas veikts pirms masveida uzbrukuma maijā, kad tika izmantota šī pati ļaunprātīgā programmatūra, bet arī izmantoti citi tehniskie triki, ko iepriekš izmantoja Lazarus.
Turklāt Symantec ziņo, ka kods izspiedējvīrusa iekšpusē tika dalīts ar atsevišķu programmu, kas arī norāda uz saistību ar Lazarus.
Symantec analīze balstās uz darbu kopā ar citiem pētniekiem, kuri arī ir pētījuši WannaCry un konstatējuši līdzības un pierādījumus, ka daži no kodola kodiem ir saistīti ar ļaunprātīgām programmām, ko iepriekš izmantojis Lazarus.
Neskatoties uz Symantec garo analīzi, daži eksperti joprojām uzskata, ka vainot Lazarus šajā uzbrukumā ir pāragri.
Jau iepriekš Diena.lv ziņoja, ka daži WannaCry programmatūras agrākās versijas kodi parādījušies programmās, kuras izmanto Lazarus Group. Šo organizāciju vairāku uzņēmumu pētnieki identificējuši kā Ziemeļkorejas hakeru operāciju.
Uzbrukumā izmantots tā saucamais izspiedējvīruss, kas bloķē upura datorā esošos dokumentus, kamēr netiek samaksāta pieprasītā summa – 300 līdz 600 ASV dolāru, kas pārskaitāma virtuālajā valūtā Bitcoin. Vīruss 150 valstīs inficējis vairāk nekā 300 000 datoru.