Ir slēgta koda sistēmas un risinājumi, kuras mēs varam lietot gan par brīvu, gan par maksu. Atkarībā no licencē rakstītā, mēs drīkstam šo produktu izmantot personiskām vajadzībām vai arī gūt komerciālu labumu, jeb pelnīt ar risinājuma pielietošanu. Respektīvi, "tas" strādā, bet mēs nezinām, kas "tur" iekšā notiek. Risinājuma programmu kods ir slēgs, šifrēts vai kā savādāk kompilēts un mums nav iespēja paraudzīties, kā tur "iekšā" griežas zobratiņi vai kādi ir risinājuma algoritmi, kas mums "dod ārā" vēlamo rezultātu.
Un ir atvērta koda risinājumi, uz kuriem attiecas viss tas pats iepriekšminētais ar to atšķirību, ka mēs redzam kas "tur iekšā" notiek, katru programmas rindiņu, katru failu, katru sastāvdaļu un visus algoritmus, kas nodrošina darbību.
Ir būtiski saprast, ka neatkarīgi no tā, vai risinājums ir slēgts vai atvērts, tas var būt gan par brīvu, gan par maksu. Un licencē ir norādīti iespējamie pielietojumi un ierobežojumi. Kur ir sāls? Tas par ko "īstens lietotājs" priecājas, ir atvērta koda risinājums, bez maksas un ar licenci to lietot kā vien vēlamies - mainīt, modificēt, bet vislabāk - "pāršūt" un pārdot tālāk. Un tieši pēdējais pieminētais punkts ir problēma un tieši tāpēc "īsteni lietotāji" ir sapīkuši – viss nav par brīvu un pat ja kaut ko drīkst lietot par brīvu, to ne vienmēr drīkst mainīt un pārdot kā "savu".
Kāds tam sakars ar Microsoft?
Atbildes atslēga ir Windows. Visā pasaulē ir vairāk, nekā miljards ar Windows aprīkotu datoru un serveru, no kuriem vairāk nekā 500 miljoni ir Windows 7 mašīnas. Windows vidē tiek izmantotas lietojumprogrammas, piemēram, Microsoft Office. Tie ir slēgta koda produkti, kurus pārsvarā gadījumu ir jāiegādājas par maksu. Savukārt "labums", ko Office "dod ārā", piemēram, lietotāja uzrakstīts Word dokuments, ir lietotāja īpašums - lietotāja autordarbs – kaut kas tāds, ko lietotājs nav ar mieru atdot par brīvu – tāpat vien :). Aha!
Ir jāsaprot, ka Windows un Office ir Microsoft produkti – ar tiem Microsoft pelna naudu. Šīs programmas ir slēgti produkti, un tādi paliks kaut vai tādēļ, ka tos veidojot, ir iztērēti miljardiem dolāru gan algās, gan intelektuālā īpašumā risinot dažādas programmatūras problēmas un veidojot algoritmus, kas, starp citu, joprojām dažādos alternatīvos bezmaksas risinājumos nestāv ne tuvu dažādu iespēju ziņā. Tā nu tas ir un visticamāk tā arī paliks.
Kāpēc pārmetumi par koda atvērtību?
Kamēr lietotāju vēlme ir stipri pragmatiska, tie vienkārši grib lietas par brīvu, izstrādātāju sāpe ir sekojoša – tie nespēja nopelnīt uz Windows ekosistēmas rēķina, jo netiek "iekšā", lai to izstrādātāju veidotie produkti varētu paņemt tikai vien "to daļu", kas nepieciešama. Veidojās atsevišķas ekosistēmas, kas lietotājam piedāvā aizvietot visu, kas tiem datoros ir, ar savu, piemēram, Lotus, Apple vai Linux risinājumi.
Microsoft atbilde bija – veidot un integrēt atvērtus standartus. Tajā skaitā failu un informācijas apmaiņai starp saviem risinājumiem un citu izstrādātāju veidotajiem. Ja atceramies, radās, piemēram, Word docx formāts, kas ir XML bāzēts, Portable Contacts un citi atvērtā koda standarti, vienlaikus rūpējoties arī par citu izstrādātāju, piemēram, Java, HTML5, jQuery, Drupal vai MySQL integrāciju savos risinājumos gan lietotāju pielietojumprogrammu videi, gan dažādiem serveru un mākoņskaitļošanas risinājumiem.
Tādā veidā caur šiem standartiem un speciāli izstrādātām vidēm strādā gan izstrādes tehnoloģijas un programmēšanas valodas, gan arī lietotājiem ir iespēja starp platformām apmainīties ar failiem, nezaudējot fontus, formatējumu un datus.
Padomājiet, kāpēc Apple datoru lietotāju skaits pēdējā laikā ir tā audzis? Ne jau tāpēc vien, ka tie ražo labus "dzelžus". Apple lietotājs šodien vairs nav atrauts no Windows lietotāju pasaules. Faili ceļo, ir atverami un rediģējami citā vidē, saglabājas gan garumzīmes, gan formatējums. Ne tikai no Apple uz Windows, Word programmā var atvērt arī Open Office odf, neaizmirstot par iespēju eksportēt pdf.. var uzskaitīt ilgi. Tas ir noticis tikai pateicoties tam, ka IT izstrādātāji spēja vienoties par standartiem. Rezultātā, arī globalizācijai ir pilnīgi jauni apgriezieni.
Mākonis kā starpnieks
Ja mēs saprotam, ka e-pasts, piemēram, "Hotmail" ir pilnvērtīgs mākoņserviss, tad Microsoft "mākonī" dzīvo jau kādus 15 gadus, kopš "Hotmail" iegādes. Nākamais loģiskais solis bija atvērt mākoni citiem izstrādātājiem, nesen, Azure izstrādes un pielāgošanas mākoņa platformā, kur izstrādātāji var būvēt un izplatīt savus risinājumus. Un ne tikai .NET vidē, bet Java, PHP, Eclipse un citās. Tas strādā, un tiek atbalstīti visi standarti, gan atvērtajam kodam, gan apmaiņas protokoliem. Uzteicami ir tas, ka Microsoft nolēma neatkārtot vēsturi, kurā visā pasaulē līdzdarbojas neskaitāmi nesavietojami standarti un ņēma aktīvu dalību organizācijās, kas piedalās vienotu standartu izstrādē, arī mums vispārzināmajos ANSI vai W3C.
Lietotājiem tas nozīmē, ka mājas lapas, dokumenti un citi faili ir vienlīdz labi apskatāmi un apstrādājami neatkarīgi no Interneta pārlūka vai operāciju sistēmas, ko tie lieto. Savukārt izstrādātājiem vairs nav jāizvēlas viena konkrēta vide, kurā tie vēlas attīstīt savu biznesu un savu programmproduktu. Piemēram, ja vēlies veidot aplikāciju, ko varētu tirgot dažādās vidēs, izmanto kaut vai HTML5 vai Java, Web Servisiem XML datu formāts. Starp citu, es neredzu, ka citi mākoņturētāji atvērtu kaut ko vairāk, par citās tehnoloģijās radītu risinājumu darbināšanu un tirdzniecību savā vidē vispār nerunājot.
Sāls
Sāls, protams, ir miljardu biznesā un globalizācijā. Mums, Latvijas IT izstrādātājiem tas nozīmē vienu – vairs nav jāizvēlas kāds "tuvāks kaimiņš", jo savu ideju varam realizēt un palaist pasaulē, kur to var lietot gan Windows, gan citu sistēmu lietotāji. Mēs esam sapratuši arī, ka bezmaksas nenozīmē bezmaksas, jo nauda tiek paņemta citur, kaut vai no reklāmām. Tas, ko mēs neesam vēl iemācījušies, līdz galam ir – izvēloties kādu atvērtu vai bezmaksas risinājumu, apskatīt, kas noteikts licencē un var izrādīties, ka pelnīt ar izvēlēto produktu nedrīkst. Piemēram, tipisks gadījums ir izvēlēties IT risinājuma izstrādes vidi, kurā veidotu produktu nedrīkst tālāk pārdot par naudu.
Savukārt Microsoft ir sapratis, ka veidot sadarbību starp ekosistēmām un produktiem ir izdevīgi. Ir atšķirība starp atvērtiem produktiem un atvērtām tehnoloģijām un lai pasvītrotu atšķirību starp tiem saviem produktiem, kas nav par brīvu un risinājumiem, kas veicina sadarbību, Microsoft ir izveidojis īpaši tam paredzētu uzņēmumu – Microsoft Open Technologies Incorporated. Tas ir nopietns un skaļš signāls attiecībā pret atvērtajām tehnoloģijām un mērķis, ar kādu šis uzņēmums ir dibināts, ir pamatā šai sadarbībai attiecībā uz atvērtiem standartiem un atvērto kodu, jeb - to sadarbspēju.
Tāpēc paliek sekojoši. Ir skaidrs, ka ja arī nevaram un visticamāk nevarēsim likt vienlīdzības zīmi starp "atvērtais kods" un "Microsoft", tad ir pilnīgi skaidrs, ka apgalvojums "Microsoft = atvērtās tehnoloģijas" ir patiesāks nekā jebkad agrāk.