Latvijas Drošāka interneta centra aptaujas dati liecina, ka 38% respondentu tomēr lietotu bezvadu internetu arī tad, ja tas netiek aizsargāts ar paroli. Tomēr, kā norāda eksperti, šādi pieslēgumi nav droši un paver ceļu uz datoriem un citām viedierīcēm ļaundariem, kuri mēdz arī konkrēti mērķēt izsmalcinātus krāpniecības paņēmienus pret upuriem, kuri ir iepriekš nolūkoti un izpētīti viņu paradumi.
"Telefons un internets ir burvīgas lietas," sacīja Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls, taču atgādināja, ka katrai lietai ir arī blaknes. "Ja mēs novietojam auto stāvvietā, mēs logu neatstājam vaļā," analoģiju piedāvāja Buls, stāstot, ka katrs otrais klients izmanto tālruni gan personīgām, gan darba vajadzībām bet 4 no 10 Bite klientiem nedomā par savu ierīču pasargāšanu no ļaunatūras.
"Mēs redzam, ka 40% klientu uztrauc datu noplūde," sacīja uzņēmuma vadītājs. Tomēr, lai gan cilvēkus tas uztrauc, drošībai kibervidē tiek veltīta maza uzmanība, ir cilvēki, kas ir vieglprātīgi, kas nav informēti, vai tie, kas nav vēl saskārušies ar problēmām. Viņaprāt, nepieciešams informēt cilvēkus, lai viestu uzmanību uz drošības jautājumiem. Bite arī paredzējusi izveidot pasākumu un informatīvo materiālu sēriju, kas vērsīs uzmanību uz interneta jautājumiem.
SQUALIO Cloud Consulting pārstāvis Rūdolfs Augustovskis skaidroja par riskiem, kas rodas, ja izmanto brīvi pieejamos bezvadu interneta pieejas punktus. Eksperts uzskaitīja galvenos riskus, lietotājam pieslēdzoties atvērtā tīklā: pirmkārt, dati netiek šifrēti, otrkārt, nav zināms, kas vēl izmanto šo tīklu, kas nozīmē, ka ļaundari var iegūt informāciju no citu lietotāju iekārtām.
No ierīces, kas ir pieslēgta bezvadu tīkliem, iespējams arī redzēt informāciju par citiem izmantotajiem tīkliem. Proti, ļaundari var, izmantojot šo informāciju, izveidot pieejas punktu, ko ierīce uztvers kā drošu mājas tīklu. Tādējādi ļaundaris, piemēram, var izveidot pirmo lapu, kas prasa atkārtotu paroli, tādējādi izvilinot no lietotāja paroles, ar kurām tālāk var piekļūt arī drošajiem tīkliem mājās vai darba vietās. Tāpat var uzzināt, kādas operētājsistēmas ierīces tiek izmantotas. "Ja iekārta nav sen atjaunināta, ir riski, ka ierīce tiks uzlauzta," sacīja Augustovskis. Viņš arī minēja gadījumus, kad cilvēki, piemēram, grāmatveži izmanto atvērtos tīklus, lai sūtītu rēķinus, kas garnadžiem ir ērts veids, kā izkrāpt naudu.
Šogad gada sākumā trīs uzņēmumi zaudējuši milzīgs naudas summa, tās pārskaitot garnadžiem, nevis uz biznesa partneru kontiem.
Augustovskis gan bilda, ka arī šifrētie bezvadu tīkli nav pilnīgi droši, tomēr tas samazina risku. Viņš arī aicināja izvēlēties drošas, nevis vienkāršas un īsas paroles. Drossinternets.lv aptaujā secināts, ka 40% izmanto tikai divas paroles visām interneta vietnēm.
Drosinternets.lv vadītāja Maija Katkovska vērsa uzmanību uz jauniešu vidē populāro tendenci ievietot privāto informāciju sociālajos tīklos, kas, kā sacīja Katkovska, ir sevi pierādījusi kā vide, kur arī noziedznieki meklē informāciju par upuriem. Viņa norādīja, ka viedtālruņu lietotnes vajadzētu iegūt tikai oficiālajos veikalos, kādus piedāvā Google un Apple.
Bite tīkla direktors Dariušs Martusevičs, runājot par draudiem viedierīcēm, norādīja, ka telefonā var lejuplādēt jebko, taču jāpievērš uzmanība, kas tiek lejuplādēts, jo ļaunatūras var nomaskēt kā pazīstamas programmas.
Cilvēki bieži uzķeras uz ātrās peļņas piedāvājumiem, piemēram, piedāvājuma pelnīt, klikšķinot uz adresēm internetā, kur, lai sāktu pelnīt, jāsamaksā kāda summa. Otra problēma ir viltus interneta veikali.
"Atrakstiet mums un pajautājiet, vai tas ir drošs interneta veikals, ja paši netiekat galā," aicināja Katkovska.
Trešā biežāk fiksētā problēma ir neuzmanība, ievadot savus personas un finansu datus aizdomīgās interneta vietnēs.
Tāpat izplatīti ir gadījumi, kad krāpšanas mēģinājumi vērsti pret konkrētiem cilvēkiem. Bijis gadījums, kad zaglis, izliekoties par futbola treneri, izmantojot eksistējoša cilvēka vārdu, izkrāpis naudu no kādas mātes, piedāvājot dēlam sporta nometni. Savukārt kāda vecāka dāma sociālajos tīklos pēc pamatīgas izpētes ir uzrunāta, stāstot, ka kāda sena paziņa iekļuvusi nelaimē un lūdz finansiālu palīdzību.
Portāls Diena.lv martā, rakstot par iespējamu piramīdas shēmu OneCoin, sarunājās ar Valsts policijas pārstāvjiem, kas stāstīja par gadījumiem, kad Latvijas iedzīvotāji atdod naudu "nigērijas prinčiem".
"Martusevičs skaidro, ka ļaundari var izmantot lietotnes, lai iegūtu informāciju no viedās ierīces, piemēram, finanšu informāciju. Viņš norādīja, ka viena no pazīmēm, kas liecina, ka iekārta ir inficēta, ir nepamatoti liels datu patēriņš, sastingusi lietotne, telefonā vai iekārtā parādās reklāmas, neizmantojot interneta pārlūka programmu, nezināmas lietotnes, kā arī netipiski straujš baterijas patēriņš var liecināt par infekciju iekārtā.
Runājot par iekārtu drošību, Martusevičs atgādināja, ka vienmēr nepieciešams dublēt svarīgos datus un regulāri atjaunināt ierīču operētājsistēmas.
Jāatgādina, ka maija vidū notika globāls kiberuzbrukums, kas bija mērķēts, lai izmantotu ievainojamību neatjauninātās Windows iekārtās. Tāpat eksperti norādīja, ka svarīgs ir arī iekārtas un programmatūras vecums - jaunākas iekārtas būs drošākas.
Eksperts norādīja, ka arī viedierīcēm, kas nav datori, nepieciešamas antivīrusu programmas. Tāpat viņš aicināja, izmantot vienkāršākas paroles mazāk svarīgām vietām, kur nevar klientam nodarīt ļaunumu. Viņaprāt, drošības jautājumi nākotnē tikai saasināsies.