Bārtulis plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās pagājušā gada jūnija sākumā, kad viņš LHF iesniedza iesniegumu par atteikšanos spēlēt izlasē, jo esot pieņēmis Krievijas pilsonību. Tiesa, februārī notikušajā sarunā ar Valdi Valteru sociālās vietnes Facebook lapā Hattrick.lv hokejists norādīja, ka joprojām ir Latvijas pilsonis un pauda gatavību spēlēt valstsvienībā.
Tikmēr LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra, ka Bārtulim iespēju atgriezties izlasē nebūs - hokejists ar šo iesniegumi durvis uz valstsvienību esot aizvēris uz visiem laikiem.
Pavisam pretējs viedoklis ir Lipmanam: "Man kā federācijas prezidentam ar Bārtuli bija labas attiecības, viņš mani ļoti cienīja. Lai arī kur viņš spēlēja, vienmēr atradās laiks saziņai. Mums bija noruna, ka viņš būs Latvijas izlasē, neskatoties uz to, kādā klubā tajā brīdī spēlēja.
"Tas ir rupji un negodīgi no Koziola puses atteikt Bārtulim un neļaut vairs atgriezties izlasē. Viņš ir lielisks spēlētājs, kurš izaudzis Latvijā, mācījies un prasmes apguvis tieši šeit. Mums būtu jālepojas ar treneriem un spēlētājiem, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē un pierāda, ka no šejienes nāk īsti hokeja speciālisti," savu viedokli izteica bijušais federācijas vadītājs.
Lipmanam joprojām ir saglabājies rūgtums pēc 2016.gada rudenī notikušā LHF kongresa, kurā viņš tika gāzts no organizācijas prezidenta amata, turklāt viņš kritizēja Koziola darbu.
"Pazīstu Koziolu un uzskatu, ka viņš neko labu Latvijai nav izdarījis, tāpēc nespēju piekrist viņa viedoklim un skarbajiem izteikumiem par Bārtuli," neslēpa Lipmans. "Iespējams, mans viedoklis ir nedaudz nepatīkams, bet sirdī ir palicis rūgtums no laika, kad vēl biju federācijas prezidents."
Savas karjeras laikā Bārtulis Latvijas izlases sastāvā piedalījās trijos pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs, kā arī bijis valstsvienības kapteiņa asistents.
Vilks
prieks
patiesībā