Latvijas hokeja izlase šajā čempionātā mazākumā spēlēja 32 reizes kopumā 57 minūtes un 35 sekundes, ielaižot tikai divus vārtus (93,75%). Tikpat vārtus mazākumā ielaida arī Kanāda, taču tai bija par vienu noraidījumu mazāk (93,55%).
Turpretī vairākumā pasaules čempionāta bronzas medaļas laureātei Latvijai bija 11. rezultāts, realizējot septiņas no 35 iespējām jeb 20%. Vislabākā vairākuma realizācija bija austriešiem - pieci vārti 12 vairākumos jeb 41,67%.
Latvijas izlase vidēji mačā ielaida 2,48 vārtus, kas bija septītais labākais rezultāts, bet vismazāk - 1,24 ripas mačā - ielaida zviedri, kurus latvieši apturēja ceturtdaļfinālā. Starp labākajām komandām Latvija bija metienu realizācijā, ar 11,15% (30/269) ieņemot piekto vietu, bet visražīgāk izdarītos metienos gūtajos vārtos pārvērta Vācija - 13,53% (36/266).
Latvija bija arī turnīra otra nedisicplinētākā komanda, tiekot pie 103 soda minūtēm jeb 20 mazāk, nekā Francijai, kas čempionātu noslēdza pēc apakšgrupu turnīra septiņiem mačiem.
Desmit Latvijas izlases spēles vidēji apmeklēja 8930 skatītāji, kas ir mazāk nekā Somijai, kas Tamperē aizvadīja astoņus mačus arēnā ar lielāku kapacitāti (11 724).
Latvijas izlases uzbrucējs Rihards Bukarts ar trīs gūtiem vārtiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm kļuva par turnīra ceturto ražīgāko spēlētāju. 11 rezultativitātes punkti ir jauns valstsvienības rekords augstākās divīzijas turnīros. Meistarsacīkšu rezultatīvākais spēlētājs bija ASV izlases uzbrucējs Roko Grimaldi - viņam septiņi vārti un septiņas rezultatīvas piespēles.
Rodrigo Ābols ar pieciem precīziem metieniem dalīja devīto vietu turnīra labāko vārtu guvēju sarakstā, kura galvgalī bija čehs Dominiks Kubalīks, kurš pretinieku vārtsargus pārspēja astoņas reizes. Pieci gūti vārti ir atkārtots Latvijas izlases rekords elites divīzijas turnīros pēc neatkarības atjaunošanas.
Rihards Bukarts asistēja astoņos vārtu guvumos un dalīja ceturto pozīciju labāko piespēlētāju sarakstā, kamēr Rūdolfam Balceram septiņas piespēles deva dalītu septīto vietu. Visvairāk - desmit reižu - partnerus ar rezultatīvām piespēlēm apgādāja zviedrs Henriks Tēmerness un amerikānis Tomass Džozefs Tainens.
Iemetienos visvairāk uzvarēja šveicietis Tanners Rišārs - 62 no 90 reizēm jeb 68,89%, bet labāko lietderības koeficientu (+12) iekrāja Kanādas izlases aizsargs Džeikobs Midltons. Šajos statistikas rādītājos Latvijas hokejisti nebija starp 30 labākajiem spēlētājiem.
Latvijas izlases vārtsargs Šilovs bija turnīra vienīgais ripu ķērājs, kurš piedalījās visos desmit mačos. Viņa atvairījumu procents 92,14% bija sestais labākais, latvietim no visiem veicot pārliecinoši visvairāk glābiņu (258). Šilovs kļuva par pirmo Latvijas hokejistu, kurš atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju, tāpat viņš saņēma labākā vārtsarga balvu un izpelnījās vietu simboliskajā izlasē.
No vārtsargiem turnīrā vislabāko sniegumu demonstrēja slovāks Stanislavs Škorvāneks - viņam 95,37% atvairītu metienu un vidēji 1,26 ielaistu ripu.
Jau ziņots, ka Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām, ar 4:3 papildlaikā pārspējot ASV. Latvijai tā ir pirmā godalga pasaules meistarsacīkstēs.