Traģēdijās zudušie talanti. Lielākās aviokatastrofas futbola vēsturē

Torino A.C. katastrofa, 1949.gada 4.maijs

Pēc draudzības mača atgriežoties no Lisabonas, komanda lidojuma laikā pieņēma lēmumu nosēsties kluba mājvietā Turīnā, kaut sākotnēji bija plānots lidot uz Milānu. Lietus un sliktas redzamības apstākļos lidaparāts ar kreiso spārnu aizķēra mūri, kas ieskauj Supergas baziliku, sagriezās un ietriecās bazilikas sienā. Bojā gāja visi komandas spēlētāji, kas tolaik sastādīja arī teju pusi no Itālijas futbola valstsvienības, kā arī komandas funkcionāri. Bēru dienā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai pēdējā gaitā pavadītu tā gada Itālijas A līgas čempionus. Itālijas futbola pasaule pēc notikušā nespēja atgūties vēl labu laiku, jo pat nākamajā gadā izlasi uz FIFA Pasaules kausa finālturnīru Brazīlijā sūtīja ar kuģi.


Mančesteras United katastrofa, 1958.gada 6.februāris

Atgriežoties Lielbritānijā no Eiropas kausa izcīņas mača Belgradā, United transports - sešus gadus veca Airspeed AS-57 Ambassador lidmašīna - nosēdās Minhenē, lai veiktu degvielas uzpildi. Sniga, lidlauka skrejceļu klāja slapjš sniegs. Pēc uzpildīšanās piloti divas reizes mēģināja nesekmīgi pacelties, pēdējā brīdī pacelšanos atceļot dzinēja ķibeles dēļ. Mehāniķis apkalpei norādīja, ka dzinēju var pieregulēt, bet tas nozīmēja, ka komandai un visiem pasažieriem Minhenē jāpaliek pa nakti. Pilots tomēr izlēma par labu trešajam mēģinājumam tomēr pacelties - palikšana Minhenē pa nakti aizkavētu aviokompānijas British European Airways lidojuma grafiku. Trešajā mēģinājumā ķibele atkārtojās, bet slapjā sniega dēļ lidmašīnu vairs nebija iespējams laikus nobremzēt. Tā iztriecās cauri skrejceļa žogam un ietriecās mājā. Avārijā bojā gāja astoņi United spēlētāji - vieni no daudzsološākajiem tā laika paaudzes britu futbolistiem. Tāpat dzīvību zaudēja trīs komandas vadības locekļi un astoņi žurnālisti, kuri bija devušies līdzi, lai sekotu komandas gaitām Eiropas kausa mačā. Pēc avārijas klubs tā īsti nespēja atgūties vēl 10 gadus.


Zambijas futbola izlases katastrofa, 1993.gada 27.aprīlis

Vēlā aprīļa vakarā Zambijas valstsvienība devās uz Senegālu, kur tai bija paredzēts FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas mačs. Pa ceļam reiss nosēdās Brazavilā, Kongo Republikā. Jau tur tika konstatētas problēmas ar vienu no diviem de Havilland Canada DHC-5D Buffalo dzinējiem, taču nolemts lidojumu turpināt līdz galamērķim. Pēc pauzes otrajā pieturas punktā Libervilā, lidmašīnas kreisais dzinējs jau dažas minūtes pēc pacelšanās aizdegās. Šajā brīdī situācija vēl bija glābjama, taču nostrādāja cilvēka faktors - izmeklēšanā secināts, ka pārgurušais pilots, kas komandu bija vedis arī uz maču pret Maurīciju iepriekšējā dienā, kļūdījās un izslēdza dzinēju, kas bija neskarts un darbojās. Lidmašīna zaudēja visu dzinēju jaudu un iegāzās okeānā vien puskilometru no Gabonas krasta. Bojā gāja visi 18 komandas locekļi un arī 12 pārējie pasažieri.


FC Pakhtakor Tashkent katastrofa, 1979.gada 11.augusts

Šī katastrofa ir zīmīga vairāku faktu dēļ. Pirmkārt, tajā ir vislielākais kopējo upuru skaits no aviokatastrofām, kurās cietušas futbola komandas. Otrkārt, šis ir viens no gadījumiem, kad gaisā notika divu lidaparātu sadursme. Gaisa satiksmes kontrolieris radarā pamanījis, ka divi Aeroflot regulāro reisu pasažieru lidaparāti Tupolev Tu-134 lido vienādā augstumā un to ceļi krustosies. Viņš izdevis rīkojumu vienam no lidaparātiem pacelties līdz 9 kilometru augstumam. Sadzirdējis neskaidru, slāpētu atbildi, gaisa satiksmes kontrolieris pieņēma, ka tas ir pilots, kurš apstiprina rīkojuma saņemšanu. Patiesībā pārraide bija no kāda cita lidaparāta apkalpes, bet abas minētās lidmašīnas turpināja ceļu līdzšinējā augstumā, līdz sadūrās mākonī aptuveni 8 kilometru augstumā virs Ukrainas. Bojā gāja 178 cilvēki, tostarp 17 toreiz PSRS augstākās līgas futbola kluba FC Pakhtakor Tashkent spēlētāji.


C.D. Green Cross, 1961.gada 3.aprīlis

Šī avārija pusgadsimtu bija viena no aviokatastrofu vēstures mistērijām - lidmašīnas vraks Andu kalnos Čīlē uziets vien 2015.gadā. Jau tolaik krietni novecojušais Douglas DC-3 bija viens no diviem lidaparātiem, kuru klubs izmantoja spēlētāju transportēšanai. Liktenīgajā dienā lidmašīna galamērķī nenonāca, bet pēdējā pa rāciju pārraidītajā ziņojumā apkalpe minējusi, ka ir problēmas ar apledojumu uz spārniem un propellera lāpstiņām. Lidmašīnas astes daļu atrada septiņas dienas pēc avārijas, bet fizelāža uzieta vien pēc vairāk nekā 50 gadiem. Avārijā bojā gāja astoņi Green Cross spēlētāji un vēl 16 cilvēki.