Ar to bija par maz, lai nākamā sezona būtu tikpat sekmīga - atstāšana uz soliņa Hamburgā, izīrēšana Hannoverei, kas bija gatava daugavpilieti arī nopirkt pavisam. Tagad atgriezies HSV klubā, bet treneris Mirko Slomka, kurš augstu vērtēja Rudņeva talantu, pēc nesekmīgā sezonas starta ticis atlaists, un nu Artjoma nākotne klubā atkal ir miglā tīta.
Diez vai ir vēl kāds cits sporta veids, kurā tik liela nozīme ir savstarpējiem sakariem. Bez Garija Džonsona kontaktiem diez vai virkne Latvijas futbolistu gadsimtu mijā pavērtu sev durvis uz Angliju. Ne jau viņu kvalitātes dēļ, bet tāpēc, ka līdz tam angļu klubi Latvijas futbola tirgu vienkārši nepētīja. Pēc Pahara un Co - tas mainījās. Tāpat Andris Vaņins ar lielisku sniegumu Šveices čempionātā nopelnīja Alpu zemes klubu vadītāju uzmanību pārējiem Latvijas futbolistiem.
Futbolā vidējā līmenī ir milzīga konkurence, daudz spēkos līdzīgu futbolistu, tāpēc labos ārzemju klubos mūsu futbolistiem izdodas tikt pārsvarā ar pazīšanos. Piemēram, Edgars Gauračs netika pie vārda Krievijas 1. līgā Maskavas Torpedo, bet Naura Bulvīša sekmīgais sniegums Šveices Aarau pavēra rēzeknietim iespēju tikt šajā klubā. Vitālijs Maksimenko, pateicoties Mariana Pahara sakariem, tika Braitonas Albion. Arī Valērijs Šabala ticis izīrēts Kipras Anarthosis gan jau ne bez tur iepriekš spēlējušā Pahara rekomendācijām. Polijā pirms Rudņeva spēlēja maz Latvijas futbolistu, bet pēc Artjoma uguņošanas Poznaņas Lech kreklā mūsējo tur ir ka biezs. Pirmdien Eduardu Višņakovu vasarā iegādājušais Hožuvas Ruch klubs veica medicīniskās pārbaudes pussargam Aleksandram Fertovam. Un tā tālāk, un tā joprojām.
Visu Iļjas Poļskova rakstu Pa iestaigātām takām par Latvijas futbolistiem ārzemju klubos lasiet trešdienas, 17.septembra, laikrakstā Diena!