Feldmans Latvijas pilsonību vēlas iegūt kopā ar abiem brālēniem, taču no PMLP visi saņēmuši atteikumu, par ko ģenerālsekretārs esot nepatīkami pārsteigts.
"Mani vecvecāki pirmskara laikā bija sabiedrībā pazīstami cilvēki, jo vectēvs bija rabīns Līvānos. Gan mana māte, gan viņas vecāki un māsa bija Latvijas pilsoņi, un man šķita, ka nebūs nekādu grūtību gan man, gan abiem brālēniem kļūt par Latvijas pilsoņiem. Nepieciešamos dokumentus pārvaldei Rīgā nosūtījām pirms vairākiem gadiem, taču saņēmām atteikumu, jo anketā, kas bija jāaizpilda, norādījām, ka esam ebreji, nevis latvieši. Taču mans brālēns, kurš uzņēmās šo jautājumu risināt, nav nolaidis rokas un mēģinās vēlreiz,'' pastāstīja Feldmans un uz jautājumu, kāpēc viņi vēlas iegūt Latvijas pilsonību, atbildēja, ka, pildot ģenerālsekretāra amatu, kurš viņam uzticēts jau trešo gadu, nereti jāapmeklē Eiropas Savienības valstis un Latvijas pilsoņa pase atvieglotu ceļošanu.
Viņš pastāstīja, ka mātei bijuši tikai divi, bet viņas māsai četri gadi, kad viņas kopā ar savu ģimenei ieradušās Sanpaulu. Feldmana tēvs, pirms atbraucis uz Brazīliju, dzīvojis Polijā. Sākoties Otrajam pasaules karam, PSRS okupēja poļu Volīnijas daļu, tagad tā ir Ukrainas teritorija, un Feldmanam vairs nav nekādas saiknes ar Poliju, kas viņam varētu pavērt vārtus uz Eiropas Savienību. Ģenerālsekretārs ilgus gadus ir darbojies politikā - gan Brazīlijas lielākās pilsētas Sanpaulu pašvaldībā, gan arī Brazīlijas parlamentā, kur 12 gadus bijis priekšsēdētājs. Viņš sacīja, ka pēc profesijas esot iekšķīgo slimību ārsts un uzrakstījis grāmatu par imunoloģiju.
"Brazīlijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji un zinu, ka nav nekādu problēmu saņemt pilsonību tajā valstī, kur cilvēks dzimis vai no kurienes iebraukuši viņa vistuvākie radinieki. Šie cilvēki man stāstījuši, ka Portugālē, Itālijā, Francijā un Vācijā pilsonības iegūšanas process ritējis bez sarežģījumiem. Es saprotu, ka manam tēvam, kurš jau miris, nebūtu iespējams saņemt Polijas pilsonību, bet es nesaprotu problēmu Latvijā," sacīja Feidmans.
Personas, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, vēršas pie Latvijas Goda konsules Sanpaulu štatā Dainas Gūtmanis, lai saņemtu visu nepieciešamo informāciju, kādi dokumenti ir jānosūta Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
"Ne jau tikai Feldmans vien, bet arī citi cilvēki Brazīlijā, kuri nekad nav piedalījušies latviešu sabiedrībā, ir atklājuši, ka viņi var kļūt par dubultpilsoņiem, saņemot Latvijas pilsonību, jo kāds tuvinieks kādreiz bijis pilsonis. Bet viņiem jau neko vairāk nevajag kā vien Latvijas pasi ceļošanai bez vīzas pa Eiropas valstīm. Un tad pēkšņi uzplaukst liela mīlestība pret Latviju," stāsta Gūtmanis.
Tomēr viņa piebilst, ka atteikumu gadījumos PMLP tekstam vajadzētu būt uzrakstītiem saprotamā latviešu valodā, jo atsūtītajā vēstulē parasti norādīts, ka, ņemot tāda un tāda likuma tādu vai citādu pantu vai panta apakšpunktus un tā tālāk, minētais lēmums pieņemts. "Šiem cilvēkam nav ne vismazākā priekšstata par kādiem normatīvajiem aktiem ir runa, pilsonība ir atteikta, un cilvēks nesaprot, kāds ir šī atteikuma iemesls," piebilst Gūtmanis.
PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Krieva paskaidroja, ja persona vēlas reģistrēties kā Latvijas pilsonis saskaņā ar Pilsonības likuma 8.1 pantu kā Latvijas trimdinieku pēcnācējs, ir jākonstatē visi tajā ietvertie nosacījumi. Personas priekštecim vispirms ir jābūt nevis vienkārši kaut kādā periodā Latvijas pilsonim, bet Latvijas pilsonim 1940. gada 17. jūnijā. Turklāt, kā noteikts Pilsonības likumā, bija jāpamet Latvija likumā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam. Ja persona pametusi Latviju 1926. gadā, tad tas neatbilst likuma nosacījumam un līdz ar to arī pēcnācējiem nav tiesību uz pilsonību.
Amadejs
Asja
Robis