Kopš 2014. gada Krista Puisīte ir profesionāla golfere. Pamatus spēlei ielikusi laukumā Viesturi Latvijā, pēc tam studējusi Teksasas štata universitātē ASV, kur arī sapratusi, ka golfu vēlas spēlēt nopietnā līmenī. Uz pāris nedēļām Puisīte ir atgriezusies mājās. Golfa sezona ir pilnbriedā, bet Kristai veikta operācija un priekšā triju mēnešu nogurdinošs rehabilitācijas periods.
Cik man zināms, tad pagājušā gada rudenī Latvijā arī biji, lai ārstētu rokas savainojumu?
Jā, joprojām ir tā pati problēma. Viss ir ievilcies. Pagājušās sezonas beigās izlaidu vairākus turnīrus, bet decembrī vēl nospēlēju kvalifikāciju šai sezonai. Tomēr roka man sāpēja. Pavasarī man veica procedūru ar cilmes šūnu injekciju, kas skaitās jauna un laba tehnoloģija. Tādējādi gribēju izvairīties no operācijas. Nedaudz arī sadzija, un atsāku trenēties, bet sāpes atgriezās. Tad arī sapratu, ka ir nepieciešama operācija. Tagad man būs medicīniskā lapa līdz nākamajam gadam.
Ko tas nozīmē?
Ka nākamgad atkal varēšu spēlēt turnīros. Atgriezīšos tajā līmenī, kurā beidzu spēlēt.
Daudziem Latvijā ir mānīgs priekšstats, ka golfs ir patīkama pastaiga zaļumos ar bumbiņas dzenāšanu. Patiesībā pastāv iespēja gūt nopietnus savainojumus?
Tā tik tiešām ir, jo kustība ar bumbiņas sišanu nav dabīga. Ir liela ķermeņa rotācija ar pretkustību, jo nūja atsitas pret zemi. Ierastas ir rokas traumas, arī muguras. Piemēram, Taigeram Vudsam (viens no visu laiku izcilākajiem golferiem – aut.) bija problēmas un operācijas gan ceļgaliem, gan mugurai. Mēs kā sportisti ejam uz sporta zāli, lai izvairītos no traumām. To darīt ir svarīgi, bet man šķiet, ka dažreiz varbūt arī pārspīlējam ar slodzi savienojumā ar ilgajiem golfa treniņiem. Golfā treniņi ilgst stundām, veicot vienu un to pašu sitiena kustību.
Ko golferi dara sporta zālē?
Visu, bet ir ierobežojumi. Man, piemēram, treneri neļauj skriet un pārāk daudz mīt velotrenažieri. Varu trenēties uz trenažiera ar slēpēm, un ir daudz specifisko golfa vingrinājumu – balansam, rotācijai, pretkustībai. Kājām ir jābūt ļoti stiprām, arī vēdera presei, tāpat arī rokām. Man it kā bija spēcīgas rokas, varbūt pat pārāk...
Kura ir vārīgā vieta?
Plaukstas locītava. Man bija saite sarauta, kauls ieplīsis un skrimslis vēl saplīsis. Es spēlēju ar tādu roku, bet, kad ieraudzīju, kas patiesībā ir noticis, tad sapratu, ka ir nepieciešama operācija.
2016. gadā kļuvi par pirmo Austrumeiropas golferi ar tūres karti jeb sezonas
dalības iespēju pasaulē prestižākajās Dāmu profesionālā golfa asociācijas (LPGA) sacensībās. 2017. gadā neregulāri jau spēlēji LPGA. Pēc ilgstošas traumas ārstēšanas nebūs jāatkāpjas no iekarotās pozīcijas?
Pagājušajā sezonā tik tiešām pirmo gadu spēlēju LPGA tūrē, bet ne visos turnīros. Kad netiku LPGA, tad spēlēju Symetra jeb tā saucamajā fārmtūrē. Ar roku man sākās problēmas jau pirmajā turnīrā. Man tas bija pirmais gads LPGA tūrē, un es pie sevis nodomāju – es taču tagad nevaru sēdēt malā un nespēlēt, lai gan daži padomdevēji teica, ka varbūt nevajag spēlēt. Protams, ir vilšanās, roka man traucēja jau pagājušajā gadā, un procedūru un operācijas dēļ šo sezonu praktiski nākas izlaist.
Nākamo sezonu sāksi Symetra?
Jā, bet labā ziņa ir tā, ka es varu spēlēt visu nākamo sezonu, jo fārmtūrē man bija diezgan laba pozīcija. Abas tūres diezgan daudz miksējas, un paliek grūtāk noturēties arī Symetra. Jo nav jau nemaz tik daudz vietu. LPGA kartes uz visu sezonu ir top 80 spēlētājām, un fārmtūrē arī 80.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!