Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir izvirzīti četri apakšmērķi - izveidot uz sistēmisku attīstību vērstu sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību, veicināt visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti un interesi sportā, kā arī radīt konkurētspējīgu vidi augstu sasniegumu sporta attīstībai.
Sporta politika tiek dalīta trīs virzienos. Pirmais no tiem ir bērnu un jauniešu sports, kas paredz nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm. Otrais virziens ir tautas sports, kur nepieciešams nodrošināt iespēju ikvienam iedzīvotājam iesaistīties regulārās fiziskās aktivitātēs sporta pasākumos. Savukārt trešais virziens ir augstu sasniegumu sports, paredzot nodrošināt, lai augsta līmeņa sportisti varētu sagatavoties un startēt dažādos starptautiskos čempionātos.
Papildus minētajiem trim sporta politikas virzieniem ir arī caurviju virziens - parasports un pielāgotais sports, kas paredz nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši savām interesēm un spējām.
Savukārt sporta politikas vīzija ir godīga uz sporta nozares attīstību vērsta sporta sistēmas attīstība kā pamats sporta politikas īstenošanai. Sporta politikas vadmotīvs ir "Sports dzīves kvalitātei un veselībai".
Sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas sporta politiku turpmākajiem sešiem gadiem. Pamatnostādnes izstrādātas, lai, veicot nepieciešamās reformas, turpinātu iepriekšējos gados īstenoto sporta politiku, nodrošinātu sporta nozarē iepriekšējos gados veikto ieguldījumu pēctecību, kā arī aktualizētu jaunus izaicinājumus.