Nenoķeramie mājinieki
Dopinga skandālu caurvītajās 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Latvijas bobsleja vadošā ekipāža ieradās ar klusām cerībām pacīnīties par augstu vietu, īpaši četrinieku konkurencē, kur četru gadu laikā no stūmēja par pilotu pārkvalificētais Oskars Melbārdis kopā ar Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu vairākkārt jau bija kāpuši uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena Pasaules kausa sacensībās, tomēr garākās panākumu sērijas sākās vien turpmākajā sezonā. Olimpiskajā Sanki trasē ārpus konkurences bija vadošās Krievijas ekipāžas ar pilotiem Zubkovu un Kasjanovu pie stūres. "Divniekos jau treniņos viņš (Zubkovs – aut.) visiem bija trīs sekundes desmitdaļas priekšā. Arī četriniekos krievi atkal būs augšgalā – gan Zubkovs, gan arī Kasjanovs. Ļoti iespējams, ka divas vietas uz goda pjedestāla jau ir rezervētas," situāciju olimpiskajā Soču trasē toreiz raksturoja Latvijas izlases galvenais treneris Sandis Prūsis. Zīmīgi, ka jau tobrīd nebija pilnas pārliecības par godīgumu mājinieku nometnē. Laikraksta Diena korespondents Māris Zembergs rakstīja, ka bobsleja aprindās daudzi esot vienisprātis, ka krievi tik labu kamanu slīdamību panākuši ar īpašu slidu apstrādi, taču speciālisti smīnot par vēl galējākām aizdomām – krievu braukšanas laikā tiekot ieslēgta papildu saldēšana un kaut kur trasē pat iepūšot vēju. "Ledusskapis nevar pēkšņi sākt dot pamatīgu aukstumu, kur nu vēl bobsleja trasē," pieredzējušais treneris Jānis Skrastiņš gan pilnībā noliedza pēdējos pieņēmumus. Tiesa, aizkulišu cīņas izvērtās gana karstas, turklāt lielāko traci pirms sacensībām sacēla Kanādas delegācija, tehniskajā zonā norādot uz Zubkova, vācieša Maksimiliana Arnda un šveicieša Beāta Hefti kamanu slidu ievērojamo atšķirību no pārējām. Tehniskā komisija esot vien noplātījusi rokas, norādot, ka tai neesot ierīču, lai konstatētu kādus pārkāpumus.
Melbārža/Dreiškena ekipāža izcīnīja piekto vietu divnieku sacensībās, kas tobrīd šķita gana labs sasniegums, turklāt bija atkārtots labākais rezultāts olimpiskajās spēlēs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – tik augstu 1998. gadā Nagano finišēja arī vēlākā trenera Sanda Prūša pilotētais bobs. Četriniekos Melbārža kvartets sāka ar piekto vietu pirmajā braucienā, bet pēcāk iesaistījās niknā cīņā ar Zubkovu par zelta pozīciju. Pēc ceturtā brauciena kļuva skaidrs, ka līdz tai pietrūcis deviņu sekundes simtdaļu. "Bēdīgs laikam nebiju, drīzāk laimīgs," uz drīz pēc finiša uzdoto jautājumu, vai nav pārdzīvojums par nelielo atstarpi līdz olimpiskajam titulam, mazliet apjucis atbildēja Melbārdis. Arī treneris Prūsis vairāk vērsa uzmanību uz to, ka četrus gadus iepriekš bijis grūti iedomāties jaunizceptā pilota cīņu par olimpiskajām godalgām. Tiesa, starp rindām palika jūtama neliela rūgtuma piegarša, jo Oskars braucienus veica labi, bet Zubkovam netrūka kļūdu trasē, kas tik ļoti neietekmēja viņa rezultātu.
Līdzīga situācija Sanki trasē bija arī skeletona sacensību laikā, kur otro reizi olimpiskajās spēlēs mājiniekam zaudēja visvairāk titulētais šī sporta veida pārstāvis Martins Dukurs, bet viņa vecākais brālis Tomass ieņēma vietu uzreiz aiz goda pjedestāla. Aleksandram Tretjakovam jau pēc diviem braucieniem bija vairāk nekā pussekundes pārsvars pār Latvijas sportistu. "Ja vēl Martins būtu kļūdījies, to varētu saprast, taču pēc pirmās dienas viņš atzina, ka braucieni bijuši normāli – varbūt startā varēja uzskriet vien kādu simtdaļu ātrāk," Dienā rakstīja Zembergs.
No renes sporta veidiem Sočos tikai kamaniņu braukšanā Krievijas sportistiem nebija izteikta pārsvara – tur ierasti dominēja vācieši, kuri zelta godalgu izcīnīja visās četrās disciplīnās. Krievijai tika divi sudrabi, kamēr Latvijai – pa bronzai ekipāžu un komandu stafetes konkurencē.
Latvijas bobslejistu sasniegto Sočos novērtēja arī līdzjutēji. Vēlā nakts stundā atgriežoties mājās, komandu lidostā sagaidīja ap diviem simtiem cilvēku. Savukārt Oskars Melbārdis pēcāk, kad jau kļuva zināms par Krievijas pārkāpumiem un iespējamo diskvalifikāciju, uzsvēra, ka iespējamā paaugstinājuma gadījumā lielu emociju nebūšot. "Man tas neko diži nemaina un arī pārējiem džekiem nemainīs. Mums jau par sudrabu bija tādas emocijas! Nesapratām, kas notiek. Emocijas un atmiņas man paliks par to, kā mēs izcīnījām sudraba medaļas," intervijā portālam TVNET pirms gada teica nu jau olimpiskais čempions.
Titulus atņem, bet dažiem atdod atpakaļ
Divus gadus pēc spēlēm situāciju ap Soču rezultātiem satricināja Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas grupas Kanādas jurista Ričarda Maklārena vadībā apkopots ziņojums par valsts finansētu dopinga sistēmu Krievijā, kas bijusi aktīva no 2011. gada nogales līdz pat 2015. gada augustam. Programmas ietvaros virknei vadošo Krievijas sportistu ar sarežģītu shēmu palīdzību tikusi piesegta aizliegtu vielu lietošana un viņu sniegtās analīzes slepeni aizvietotas ar tīrām provēm. Ziņojumā teikts, ka gūti neapgāžami pierādījumi un zinātniski fakti par centralizētas dopinga sistēmas pastāvēšanu Krievijā un tajā četru gadu laikā iesaistīti vairāk nekā tūkstotis sportistu trīsdesmit sporta veidos. "Sportisti, kuri bija iesaistīti šajā programmā, nedarbojās individuāli, bet organizētā infrastruktūrā. Bilde ir skaidra, taču tā nav pilnīga, jo mums pieejama tikai neliela daļa pierādījumu," preses konferencē atklāja Maklārens. WADA pieprasīja pieeju aizdomīgajai Maskavas antidopinga laboratorijai, taču tā dažādu iemeslu un vilcināšanās dēļ tika sniegta vien pagājušā gada sākumā, izraisot arvien jaunas sankcijas pret Krieviju, tostarp aizliegumu šīs valsts sportistiem piedalīties augstākā līmeņa sacensībās.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Smits
Latvju puika
Apsveicu