No karstajiem punktiem uz ledus arēnām
Ģirts Straustiņš apēdis vairākus pudus sāls, strādājot par televīzijas ziņu un dokumentālā kino operatoru. Filmējot apbraukājis kara postītus karstos punktus, daudzus Dieva atstātus pasaules nostūrus, bet paralēli daudz filmējis sportu, īpaši hokeju. Iemūžinājis kadros arī Artūra Irbes neaizmirstamās emocijas pēc leģendārās uzvaras pār Krieviju 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, bet 2006. gadā sācis strādāt par operatoru pasaules hokeja čempionātos, kur translācijas izsenis veido zviedru komanda. 2006. gada pavasarī pirmo un pagaidām vienīgo reizi pasaules čempionāts notika Latvijā, un tā bija vairāku vietējo operatoru iespēja nokļūt sporta filmēšanas "augstākajā līgā". Loģiski, ka hokeja pārraižu organizētājiem bija finansiāli izdevīgi izmantot pēc iespējas vairāk vietējo profesionāļu, taču zviedri latviešos augstu vērtēja arī darba ētiku un izturību. "Mēs esam pietiekoši sīksti un bijām gatavi citus darbus atlikt malā, lai strādātu tikai pasaules čempionātam. Tas nav viegli, jo nepilna mēneša laikā jāšancē 50 spēlēs. Kā tādā rūpnīcas konveijerā – pa divām, trim spēlēm dienā. Uzskatu, ka zviedri joprojām ir labākie hokeja speciālisti Eiropā televīzijas lietās, un toreiz viņi izdarīja ļoti gudru soli – uzaicināja kanādiešu režisoru no NHL, pie kura strādāju savos pirmajos trijos pasaules čempionātos. Ieguvu milzīgu pieredzi. Komandā bijām astoņi operatori no Latvijas. Mēs kapājām, un kanādiešu režisors gribēja ar mums turpināt strādāt," saka Ģirts.
2006. gadā latvieši pierādīja sevi, saņemot iespēju turpināt filmēt arī nākamos čempionātus. Arī vēl tagad. Vēl pavisam nesen Ģirts bija uzaicināts uz Stokholmu filmēt divas NHL spēles starp Zemgus Girgensona Bufalo Sabres un Tampabejas Lightning. Gadu gaitā hokejs caur objektīva prizmu tika iepazīts līdz niansēm, un tagad jau ceturto sezonu Ģirts Arēnā Rīga pārrauga citu operatoru darbu, jo ir Rīgas Dinamo mājas spēļu pārraižu režisors. "Operatoru ir daudz, bet režisorus tik daudz nevajag. (Smaida.) Man ir tūkstoš vai pat vairāk spēļu liela pieredze, filmējot un atrodoties režijas busā. Ir strādāts ar četriem, pieciem izciliem režisoriem no Zviedrijas un Kanādas. Un to, ko pa šiem gadiem esmu uzkrājis, varu te iedzīvināt. Savulaik sapratu, ka NHL stila translācijā nepietiek ar momentu, bet ir vajadzīgs stāsts. Par labo, par slikto, par uzvarētāju un zaudētāju. Vienkāršākajā scenārijā vārtu guvējs ir uzvarētājs un vārtsargs – zaudētājs. Bet jāskatās dziļāk. Jāredz, kas noticis pirms tam, kas ar šiem spēlētājiem notiks pēc tam. Tāpēc režisoram jāpieaicina labi operatori un trīs labi atkārtojumu režisori, kuri paši lasa spēli un saprot, kas notiek laukumā un blakus tam. Labu translāciju no sliktas atšķir tas, ka labai translācijai nav lieku kadru. Arī mēs cenšamies, lai skatītājiem būtu komforts skatīties spēli."
Ģirts uzsver, ka operatoriem sportā ir īpaša specifika, viņiem jāpazīst drēbe un labi kadri jātver dinamiskos momentos, kustībā. Ar pasmagu kameru, aci objektīvā un vienlaikus ar roku regulējot fokusu uz objektīva... Sporta filmēšana noteikti nav no vienkāršākajiem uzdevumiem operatora darbā. Lai izvēlētos operatorus savai komandai, Ģirts vispirms vērtē viņu darbu tieši sporta pārraidēs. "Lai es redzētu, ka operators man nederēs, pietiek ar desmit viņa filmētajām minūtēm. Savukārt, lai saprastu, ka operators derēs, man jāpēta viņa darbs kādās piecās spēlēs."
Reizēm operatori iekrīt, par dziļu iegrimstot spēlē. Tad gadās, ka tuvplānu kamera nav spējusi apstāties. Hokejā, kā zināms, viss šķīst pa labi, pa kreisi sekundes laikā, un operatoram momentā jāpieņem lēmums – pa labi vai pa kreisi, uz augšu vai uz leju, jānoregulē asums. Un asums jātur nepārtraukti. Sportā ir sava specifika. Režisors nevar katram operatoram pateikt, kas konkrēti katru brīdi jādara.
"Piemēram, otrās tuvplānu kameras čalim piekodinu, kuram no spēlētājiem vajadzētu sekot. Operatora pienākums ir uzreiz dabūt viņu kadrā un turēt tajā kaut vai līdz rītdienai, jo komentētājiem par viņu būs stāsts. Moments bija varbūt pirms pusotras minūtes, hokejists jau sen ir nomainījies, bet pauzē stāstīsim tieši par viņu," specifiku atklāj Straustiņš.
Paralēli atkārtojumu režisors par šo hokejistu jau gatavo atkārtojumus. Nepārtraukti notiek sadarbība starp visiem tiešraides radītājiem.
Gandarījums atsver spriedzi
Skatoties translācijas, lielu uzmanību pievēršam palēninātiem kadriem, īpaši tik ātrā sporta veidā kā hokejs, kur ripa lido ar 150 km/h un pa ceļam uz vārtiem nereti trāpa kādam no spēlētājiem vai nūja maina tās virzienu. Reizēm tikai atkārtojumā saprotam, kas īsti noticis laukumā kādā no iepriekšējām epizodēm. Lai izsekotu vārtu guvējiem vai piespēļu autoriem, operatora sabiedrotā ir intuīcija – spēja noteikt galveno varoni vēl pirms bīstamā momenta vārtu priekšā, un tā jau ir liela māksla. "Uz katru spēli mums ir astoņi operatori un trīs fiksētās kameras. Man bija tā laime, ka varēju savākt čaļus, ar kuriem esmu kopā strādājis un zinu, ko kurš var. Nebūtu pareizi teikt, ka labam operatora kadram hokejā ir veiksmes faktors, drīzāk tā ir intuīcija. Operators paredz, kas varētu notikt, uz kuri pusi būs kustība, uz kuri pusi hokejists ies," stāsta režisors. "Ar savām 1000 spēlēm man gribētos teikt, ka spēju to paredzēt, bet tik un tā arī reizēm uzraujos, jo sportā notiek lietas, kuras nevari paredzēt. Ir situācijas, kad kājas mums visiem kļūst diezgan aukstas."
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!