FAKTORU DAUDZVEIDĪBA UN INTERPRETĀCIJA
Lietas kļūst sarežģītas, kad tās mēģina izmērīt. Pastāv daudzi sporta veidi un sporta zinātnē eksistē virkne apakšnozaru, kuru ietvarā katrā no tiem var analizēt grūti uzskaitāmu faktoru daudzumu. Varam novērtēt sportistu pirmsstarta psiholoģisko stāvokli, pētīt kustību izpildes tehniku, identificēt fizioloģisko un bioķīmisko procesu norisi ķermenī. Šie visi raksturlielumi mainās slodzes ietekmē, tostarp arī pētījumu veikšanas laikā. Sportisti adaptējas slodzēm, arī darbaspēju novērtēšanas testiem. Sportā ir sarežģīti mērījumus veikt katram sporta veidam atbilstošos specifiskos apstākļos vai sacensību laikā, kas ļautu pilnvērtīgi analizēt rekordus un citus sasniegumus. Ne visām sportista darbību raksturojošām pazīmēm ir pieejams objektīvs kvantitatīvais mērs un aparatūra, kas to precīzi identificē. Reti kad pietiek mērīt kādu vienu rādītāju, lai pēc tā prognozētu sportisko rezultātu attīstības tendences, bet, sportistus apkraujot ar lielu aparatūras daudzumu, tiek apgrūtināta kustību izpilde un mērījuma kvalitāte zūd. Savukārt sporta rezultāts, kas šķietami liekas loģisks kritērijs snieguma novērtēšanā, pats par sevi ir neprecīzs mērs kāda procesa efektivitātei, jo tas ir daudzfaktoriāls lielums. To neievērojot, varam nonākt pie neprecīziem priekšstatiem par padarīto. (Šo nevajadzētu jaukt ar panākumu vērtēšanu sportā, kur rezultāts ir galvenais.) Cēloņu un seku nošķiršana, dažādu faktoru svars rezultāta interpretācijai ir būtisks, tādēļ treniņu teorijas jautājumi ir visvairāk komplicēti sporta zinātnes kontekstā tieši interpretācijas ziņā. Šādā garā var turpināt uzskaitīt daudzas problēmas, kas saistāmas ar izpēti sporta zinātnē, un nākamajās rindkopās sniegšu plašāk izvērstu ieskatu dažās no tām.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!