IEILGUSĪ VAJADZĪBA
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija jāveido arī sporta pārvaldības sistēma. Padomju gados visu noteica Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja, kas, kā saka ilggadējais sporta funkcionārs Einars Fogelis, bija milzīgs aparāts. 1988. gadā tika atjaunota LOK un drīz pēc neatkarības atgūšanas izveidoja arī LSFP kā atbildīgo par pilnīgi visām Latvijā esošajām federācijām. "Sporta komisijas aparātam beidzoties, federācijas kļuva patstāvīgas un pēc skandināvu modeļa tika izveidota visas federācijas pārstāvoša konfederācija. Piemēru mums ļoti centās rādīt Zviedrija, un tur šāda sistēma darbojas joprojām – konfederācija koordinē, uzrauga, dala finansējumu un nosaka federāciju atzīšanu, piedalās sporta politikas veidošanā, bet olimpiskā komiteja atbild tikai par delegācijas aizvešanu uz olimpiskajām spēlēm un spēļu rīkošanu, ja valsts to izlemj darīt." Ierēdnieciskā ziņā pēc neatkarības atgūšanas sporta komiteja tika transformēta par Sporta pārvaldi, kas nokļuva Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē. Kā saka kādreizējais tās vadītājs Fogelis, deviņdesmito gadu sākumā sporta organizāciju saite līdz Ministru kabinetam bija ļoti īsa – LSFP un LOK devās uz Sporta pārvaldi, informācija nonāca pie ministra un tālāk jau Sporta pārvaldes vadītājs pats gāja uz Ministru kabineta sēdēm. Sākotnēji Sporta pārvaldes vadītājs atradās tiešā ministra pakļautībā, tomēr, ierēdniecībai augot, pārvaldība pārgāja IZM valsts sekretāra kontrolē. "Pamazām birokrātijas ķēde vēl pagarinājās un tika transformētas funkcijas, paralēli izveidojot ministrijas Sporta departamentu, kas nozīmēja dubulto pārvaldību."
Visi sporta nozarei stratēģiski svarīgie lēmumi tolaik tika pieņemti LOK, un divtūkstošo gadu sākumā iesaistītie sāka domāt, ka, ņemot vērā Latvijas sporta apmērus un cilvēkresursus, visloģiskāk būtu LOK un LSFP apvienot vienā organizācijā. "Vēlējāmies iet ceļu, ko izvēlējās Igaunija. Drīz pēc tam arī Vācijā pašreizējais Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs izveidoja Vācijas Olimpisko sporta veidu konfederāciju. Pie mums process aizgāja diezgan tālu, bet tad mainījās gan politiskie procesi, gan domas federāciju iekšienē un tika izlemts kādu laiku turpināt darboties ar divām organizācijām. Tomēr pēdējie gadi pierāda, ka šis modelis Latvijas apstākļos vairs nav auglīgs," saka Fogelis, kurš kopš 2013. gada atrodas LSFP prezidenta amatā, kā arī pašlaik ir LOK viceprezidents. 2020. gadā pamatā neolimpiskās federācijas uzdeva LSFP valdei sākt sarunas ar LOK par vienotas organizācijas radīšanu. "Izveidojām darba grupu un trīs mēnešu laikā izkristalizējās, kā šis process varētu notikt, tomēr toreizējā LOK vadība ar prezidentu Žoržu Tikmeru priekšgalā to kategoriski noraidīja. Prezidentam mainoties, procesu atjaunojām.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!