Pierādīt vienlīdzību. Saruna ar pasaules čempioni Zani Embrekti

Grūti, bet patīkami

Zane ar peldēšanu sāka nodarboties, kad mācījās Rīgas Ēbelmuižas pamatskolā, kas ir specializēta internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem. Šajā skolā jau no pirmās klases peldēšana ir obligāta, un viņa nodarbības apmeklēja četras reizes nedēļā. Gadu gaitā citi bērni skolā pamanījuši, ka Zane ir stipri labāka, un kāds no skolas biedriem ieteicis viņai pamēģināt trenēties ar dzirdīgajiem bērniem, jo arī viņš pats tur jau trenējās. Tā aptuveni sestajā klasē viņa devās pie trenera Vitālija Solovjova, bet drīz pēc tam sāka sadarbību ar Gaļinu Broku, kas turpinās vēl šodien. 'Arī man pašai patīk peldēšana, tā sniedz prieku, tāpēc piekritu trenēties. Tā uzreiz bija diezgan liela slodze un izaicinājums, tomēr esmu izturējusi." Sākumā Embrekte arī spēlējusi basketbolu, tomēr secinājusi, ka sirdslieta ir peldēšana, turklāt pašai labāk patīk tieši individuālās sacensības. "Tam, ka esmu konkurētspējīga, noticēju, kad apmēram piektajā klasē piedalījos sacensībās Polijā, – redzēju un sapratu, ka varu uzvarēt un sasniegt labus rezultātus. Tas deva pirmo grūdienu ceļā uz panākumiem."

Pašlaik Zane trenējas sešas dienas un deviņas reizes nedēļā, kā vienīgo brīvdienu ņemot svētdienu. "Es, nedzirdīgā, gribu pierādīt, ka varu tāpat kā dzirdīgie. Tā ir mana galvenā motivācija. Mēs esam vienādi – dzirdīgs vai nedzirdīgs, varam darboties vienlīdzīgi. Jūtos, ka esmu īpaša, un paralēli priecājos, ka varu iekļauties vienās sacensībās ar dzirdīgajiem."

Nedzirdīgo sacensības peldēšanā atšķiras ar to, ka starts sportistiem tiek dots ar gaismas signāla palīdzību. Īpaši pielāgotos peldbaseinos gaisma ir pie katra celiņa, bet Latvijā pirms Zanes startiem signāls tiek uzstādīts baseina malā. "Dzirdīgajiem ir starta šāviens, man nepieciešama gaisma. Sacensībās Latvijā manai galvai jābūt pagrieztai, lai redzētu gaismu, tāpēc nevaru ieņemt ierasto pozu. Šī iemesla dēļ reizēm kādu sekundi nokavēju, bet svarīga ir katra simtdaļa. Gaisma startā ir vienīgā atšķirība. Viss pārējais nedzirdīgo sacensībās notiek tieši tāpat."

Neskatoties uz ne pārāk piemērotajiem apstākļiem, Zane vietējās sacensībās regulāri iekļūst starp medaļniecēm. Tā, piemēram, pērn jūnijā viņa izcīnīja trīs godalgas Latvijas čempionātā 25 metru baseinā, tiekot pie sudraba gan 50, gan 100, gan 200 metru distancēs brīvajā stilā un allaž paliekot vienīgi aiz valsts labākās peldētājas Ievas Maļukas. Tāpat medaļas šajās trijās distancēs novembrī tika izcīnītas sacensībās Rīgas sprints. "Starp dzirdīgajiem parasti man ir otrā vai trešā vieta, bet uzvarēt gan izdevies ļoti reti. Būtu forši, ja varētu startā skatīties uz leju un koncentrēties peldējumam, bet gaismas signāla uzstādīšana pie katra celiņa ir dārga."

Mācās jaunvārdus

Tomēr līdzšinējās karjeras lielāko panākumu Embrekte guva pērn augustā, kad Brazīlijas pilsētā Sanpaulu kļuva par pasaules čempioni 200 metru brīvā stila distancē starp nedzirdīgajām sportistēm. "Gan man pašai bija liels izbrīns, gan visi apkārtējie bija pārsteigti, ka izdevās sasniegt tik labu rezultātu," Sporta Avīzei atklāj sportiste, kura nepārdzīvo, ka nedzirdīgo sports ir nodalīts no paraolimpiskā sporta.