No Daugavpils rajona Krivošejevas ciema nākošajam Afanasijam skolā patikusi vieglatlētika, spēlējis basketbolu, slēpojis, bijis pat pilsētas skolēnu čempions. Šaušanai pievērsies pēc tam, kad skolā ieradies treneris un uzaicinājis pieteikties šaut gribētājus. Roku pacēlis arī Afanasijs. Nopietnāka trenēšanās sākusies 14 gadu vecumā, un jau drīz sekojuši arī panākumi.
Ātršaušanā ar mazkalibra pistoli 25 metru distancē sportisti īsā laikā (8, 6 un 4 sekundēs) izdara piecus šāvienus. Trāpot centrā, šāvējs saņem desmit punktu, jo tālāk no centra lode bijusi, jo punktu skaits mazāks. Maksimālos 600 punktus Latvijas šāvējs sakrāja 1980. gadā starptautiskās sacensībās Budapeštā, bet šis rezultāts netika ierakstīts pasaules rekordu sarakstā, jo tos reģistrē tikai pasaules meistarsacīkstēs un olimpiskajās spēlēs.
Ar sievu Afanasiju Kuzminu kopā saveda šaušana, jo arī Gaļina nodarbojās ar šo sporta veidu. Pirmoreiz abi satikās pusaudžu vecumā, desmit gadu vēlāk apprecējās un tagad laulībā pavadījuši jau 52 gadus. PSRS izlasē šāvējs iekļuva 1967. gadā un kandidēja uz dalību Mehiko (1968) un Minhenes (1972) olimpiskajās spēlēs, tomēr pirmoreiz uz prestižajām sacensībām aizbrauca 1976. gadā, Monreālā izcīnot ceturto vietu. 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs Afanasijs Kuzmins izcīnīja sesto vietu, paliekot punkta attālumā aiz labāko trijnieka, kas pēc tam pāršaudē sadalīja medaļas. Nākamās spēles Losandželosā PSRS boikotēja, paralēli sarīkojot sacensības Draudzība, kurās piedalījās praktiski visi tā brīža spēcīgākie šāvēji. Afanasijs Kuzmins izcīnīja zeltu.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!