Diemžēl dejošana manā darba kārtībā nekad nav noturējusies ilgi vai nu laika, vai naudas trūkuma dēļ. Klasiskā deja bieži vien ir deju nodarbību sastāvdaļa, un tai veltītajās minūtēs es allaž esmu jutusies kā neveikla pīle, kas nezina, kur likt rokas un kājas. «Klasiskā deja ir visa pamats,» allaž skandinājuši dejošanas pasniedzēji, un es pārvaru bailes un dodos uz baleta nodarbību fitnesa kluba _Atlētika_ Juglas filiālē pie bijušās baletdejotājas Initas Upmales.
Bērnības sapņi
Kaut arī Atlētikas nodarbību grafikā klasiskā horeogrāfija iekrāsota zaļā krāsā, kas nozīmē zemu intensitāti, iesācējam šīs nodarbības nav vieglas. Daži Initas skolēni uz baleta nodarbībām nāk jau septiņus gadus četrreiz nedēļā. Taču tas nenozīmē, ka jauniņie šeit nav gaidīti. «Svarīgi ir nevis tas, vai cilvēks ir iepriekš dejojis, bet gan - cik ļoti viņu interesē balets un cik viņš ir centīgs,» saka Inita.
Nodarbībā nemitīgi jākoncentrē uzmanība, lai noturētu sevi noteiktā pozīcijā. Visas ikdienas rūpes izzūd no galvas, un šķiet, ka pasaulē vissvarīgākais ir neblenzt grīdā uz citu dejotāju kājām (to daru tik un tā, jo nespēju atcerēties vingrinājumu secību) un turēt taisnu muguru. Pirmā nodarbības daļa paiet pie improvizētas stangas, kuru aizstāj velotrenažieru rokturi. Stiepjamies, liecamies un iesildām muskuļus. «Zodu augšā! Skaties spogulī, nevis uz grīdu, lai visi redz tavas skaistās acis! Īkšķīti pie vidējā pirksta,» Inita ik pa laikam «pielabo» rokas un kājas un ar plaukstu viegli paceļ manu zodu. Ķermenis ir apmulsis, un šķiet, ka vienlaikus noturēties pozīcijā un atkārtot vingrinājumus ir neiespējami. Kustības kļūst arvien aktīvākas un straujākas. Pēc tam turpinām baleta elementus zāles vidū, tam seko lēcieni un piruetes, kas kļūst aizvien sarežģītāki. «Nu, vai nav tā, ka vairs nevar saprast, kura kāja kreisā, kura labā?» smaidot vaicā Inita. «Ir gan,» nopūšos.
Dejo piecdesmitgadnieki
Zālē ir ne tikai dažādu vecumu sievietes, bet arī divi vīrieši. «Pie manis dejo cilvēki no 15 līdz 55 gadu vecumam,» stāsta Inita. Ja veselība atļauj, par sevi neliek manīt kaulu deformācija vai veci lūzumi, baletu varot dejot jebkurā vecumā. «Nav jau jāceļ kājas tik augstu, kā jaunie dara.» Kāda sieviete, kurai tēvs bērnībā bija aizliedzis dejot baletu, brauca pie Initas pat no Līgatnes. Pieaugusi viņa beidzot atļāvās īstenot savu sapni. «Viena cita kliente atnāca pie manis ļoti kompleksaina. Žēlojās, ka īsas kājas, ne tāds vēders, ne tāds dibens. Pateicoties baleta nodarbībām, viņa pārvērtās,» smaida Inita.
Kad ienāku zālē, pamanu pāri, kas trenējas kopā. Izrādās, abi ir precējušies un uz baleta nodarbībām nāk arī viņu meita. Pirmā baletam pievērsās Liene (35), kura nu dejo jau septiņus gadus. «Man ļoti sāpēja mugura. Bija janvāris, un nolēmu, ka jāsāk jauna, skaista dzīve. Aizgāju uz sporta klubu un izvēlējos treneri, kurai bija latvisks vārds,» stāsta Liene. Tā viņa nokļuva pie Initas. Līdz tam viņa bija dejojusi tikai tautas dejas pamatskolā. «Tas nozīmē, ka baletam pievērsies 28 gadu vecumā?» es pārsteigumā ieplešu acis, jo Liene ne tikai dejo, bet arī palīdz Initai pasniegt nodarbības. «Jā,» viņa pasmaida. «Balets man devis fantastisku stāju, stipru imunitāti, līdzsvarotu nervu sistēmu, optimismu un veselīgu pašapziņu. Galvenais ir gribēt.»
Atnāca filmēt, palika dejot
Regulāri nodarbojoties ar klasisko horeogrāfiju, nav nepieciešamības tērēt naudu plastiskajai ķirurģijai. Izmaiņas ir acīmredzamas, Lienei piebalso vīrs Ivars (37). Pirms gadiem trim viņš atnāca uz nodarbībām, lai nofilmētu sievu, un radās ideja uz 15 gadu kāzu jubileju sagatavot nelielu uzvedumu. Un palika. «Pirms tam nekad neesmu nopietni dejojis. Initas talants ir neuzdzīt vienam nemākulim kompleksus. Viņa izlabo kļūdas un pamana progresu. Sākumā ķermenis neko nesaprot, tad sāk pielēkt kaut kādas pozīcijas. Viss ir tikai laika jautājums. Galvenais piedalīties, rezultāti nāk paši. Labāk cilāt sievu nekā dzelžus.»