Īzaka Bābela darbi ieņem īpašu vietu Rīgas Krievu teātra senākā un ne tik senā vēsturē. Jau deviņus gadus tā repertuārā ir skatāma krievu režisora Vladimira Zolotara muzikāli dramatiskā fantāzija Odesa, burvīgā pilsēta..., kuras mūzikas autors ir maestro Raimonds Pauls. Savukārt 1987. gadā toreizējā Rīgas Krievu drāmas teātrī tā mākslinieciskais vadītājs Arkādijs Kacs iestudēja izrādi Noriets, kurā vienu no lomām atveidoja aktrise Irina Jegorova, kura būs redzama arī Jekaterinas Polovcevas iestudējumā.
«Tā ir ļoti sarežģīta un interesanta luga,» par savu jaunāko darbu stāsta aktrise, kura atveidos sētnieci Agašu. Norietā Irina Jegorova spēlēja Popjatņika kundzi, kuras tēla aprises attīstījusi kopā ar režisoru. Kad Arkādijs Kacs aizbrauca strādāt uz Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmisko teātri, viņš šo varoni uzticēja leģendārajai padomju kino un teātra aktrisei Ludmilai Ceļikovskai. «Viņa izgāja un spēlēja manis izdomāto lomu - tas man daudz ko nozīmēja,» ar lepnumu atceras Rīgas Krievu teātra aktrise.
Ārpus omulīgās mājas
No 1. oktobra skatītājiem būs iespēja redzēt režisora Vladislava Nastavševa iestudējumu Mēdeja pēc sengrieķu dramaturga Eiripīda lugas motīviem ar Jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu galvenajā lomā. Pirms trijiem gadiem šī antīkā traģēdija tika iestudēta Gogoļa centrā. Par savu darbu aktrise saņēma cildinošas atsauksmes no kritiķiem, taču nākamajā gadā, protestējot pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainas teritorijā un iejaukšanos neatkarīgas valsts iekšējās lietās, viņa atteicās doties uz Maskavu.
«Šī versija būs loģisks turpinājums tam darbam, ko mēs iesākām Maskavā. Man ir pārliecība par to, ka izrāde ir attīstījusies gan aktieriski, gan arī materiāla izpratnes ziņā,» atklāj Vladislavs Nastavševs, kurš ir gan režisors, gan arī mūzikas un noformējuma koncepcijas autors. 2014. gada intervijā KDi viņš par šo darbu sacīja: «Tas ir pilnīgi kaut kas cits - citi priekšstati par to, kas ir gods, negods, mīlestība, uzticība… un motivācija atšķiras, jo nogalināt savus bērnus aiz mīlestības pret vīru - tas ir kaut kas tāds, ko saprast nemaz nav tik viegli.»
Varenās burves Mēdejas, Kolhīdas ķēniņa meitas un Saules dieva Hēlija mazmeitas, lomā atgriezīsies Guna Zariņa, šoreiz uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra skatuves. «Ir ļoti lietderīgi iziet ārpus savas omulīgās mājas un pastrādāt uz citas skatuves ar citiem kolēģiem un citiem skatītājiem,» atzīst aktrise, kura pagājušajā sezonā atveidoja Spīdolu Nacionālā teātra iestudējumā Uguns un nakts pēc Raiņa darba motīviem. Par šo veikumu viņa tika nominēta Spēlmaņu nakts balvai kategorijā gada aktrise.
Mīlēt? Lai notiek!
Mēneša otrajā pusē, 22. oktobrī, Rīgas Krievu teātra repertuārā parādīsies vēl viena jauna izrāde - tas būs horeogrāfes un režisores Allas Sigalovas iestudējums Mīlēt pēc Viktorijas Tokarevas lugas Lai tā ir motīviem. Šajā uzvedumā piedalīsies Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa. Sigalova ir absolvējusi Maskavas Akadēmiskā dailes teātra (MHAT) skolu studiju, kur viņas kursa vadītājs bija horeogrāfes dzīvesdraugs, viens no pazīstamākajiem Krievijas režisoriem Romans Kozaks (1957-2010).
«Ir abpusēja mīlestība, kas paceļ spārnos; ir neatbildēta mīlestība, kas sniedz vien dzīves pieredzi. (..) laimīga vai nelaimīga, mīlestība ir dzīves lielākā jēga, vienīgais patiesais atskaites punkts un virzošais spēks, kas pārveido cilvēku un pasauli,» uzskata izrādes veidotāji. Šajā iestudējumā būs redzami slavenā modes vēsturnieka un mākslinieka Aleksandra Vasiļjeva kostīmi (jāatzīmē, ka abi iestudējumi - Vladislava Nastavševa Mēdeja un Allas Sigalovas Mīlēt - top ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu mākslas programmā Tￃﾪte-ￃﾠ-Tￃﾪte).
Gada izskaņā, 17. decembrī, skatītājus gaida tikšanās vēl ar vienu krievu režisori - Irinu Keručenko, kura veidos izrādi Granātu aproce pēc Aleksandra Kuprina stāsta motīviem. Pagājušajā sezonā šis darbs tika iestudēts Dailes teātrī ar Artūru Skrastiņu un Vitu Vārpiņu galvenajās lomās (režisors Mihails Gruzdovs). Decembrī Rīgas Krievu teātrī tiks piedāvātas arī divas bērnu izrādes - Sniega karaliene un Mazais princis. Papildu informācija: www.trd.lv.