LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks norāda - nav datu, vai apgalvojumi par pabalstu pieprasītāju paaudzes veidošanos ir objektīvi. Tāpēc līdz nākamā gada martam beigām LM plāno ar Valsts kancelejas palīdzību veikt pētījumu. «Skaidrs, ka viena daļa iedzīvotāju iemācījušies izdzīvot ar mazumiņu, kas, iespējams, nav cilvēka cienīga dzīve. Zināms arī tas, ka ieņēmumi, ko ģimene saņem GMI pabalstā, var būt lielāki nekā minimālā alga,» saka I. Alliks un piebilst - ja pabalstā var saņemt vairāk nekā minimālo algu, tad kāpēc strādāt.
Tāpēc turpmāko pusgadu LM strādāšot pie tā, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu sistēmu - motivētu cilvēkus strādāt. Iespējams, viens no risinājumiem varētu būt, ka cilvēkiem, kas atrod mazatalgotu darbu, vēl kādu laiku turpina izmaksāt GMI pabalstu, piemēram, par bērniem. Cits variants - cilvēkiem ar mazām algām varētu noteikt lielāku neapliekamo minimumu. Līdztekus LM gaida arī priekšlikumus no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS). LPS vadītājs Andris Jaunsleinis saka - mūsu piedāvājums ir šāds: pašvaldības pašas ar saistošajiem noteikumiem varēs regulēt pabalstu apjomu, daudzumu, saņēmēju loku. Tad pašvaldības varētu arī prasīt pabalstu saņēmējiem lielāku iesaistīšanos līdzdalības pasākumos. Tāpat arī pašvaldībām nepieciešama lielāka piekļuve datiem par personu reālajiem ienākumiem, piemēram, pieeja bankas konta datiem. «Ja persona vēlas pabalstu, piemēram, jāparakstās, ka piekrīt pieejai informācijai,» saka A. Jaunsleinis.
Šonedēļ starptautiskie aizdevēji ļoti iebilda pret valdības ieceri pilnībā uz pašvaldību pleciem jau no nākamā gada vidus novelt GMI un dzīvokļa pabalstu izmaksu, tādēļ valdība no šīs ieceres atteicās. Iepriekš labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) stāstīja, ka valsts varētu atteikties no sava līdzmaksājuma šiem abiem pabalstiem, pašvaldībām pretī dodot lielākas tiesības vērtēt pabalstu pieprasītājus. Pašvaldības piedalās divu tā saukto obligāto sociālo pabalstu izmaksāšanā. Tie ir GMI pabalsts un dzīvokļa pabalsts. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp noteikto GMI līmeni un personas ienākumiem. Pašreiz noteiktais GMI apjoms ir 40 latu pieaugušajiem un 45 lati bērniem, tādējādi, ja personas ienākumi ir mazāki par šo summu, tiek piemaksāta starpība. Piemēram, ja pieaugušas personas ienākumi ir 35 lati, tad pabalstā piemaksājamā summa ir pieci lati. Piemēram, ģimene, kurā ir divi vecāki un trīs bērni, var saņemt 215 latu uz rokas. Atbilstoši likumā noteiktajam pašvaldības izvērtē pabalstu pieprasītājus un, ja tie atbilst noteiktajiem kritērijiem, piešķir pabalstu.