Tā ir viena no trīs refleksijām par vēsturi un karu no mūsdienu latviešu autoriem līdzās Ērika Boža un Andra Brežes darbiem, kuru skices savulaik uzvarējušas biedrības Mākslas arsenāla pētījumu fonds rīkotajā konkursā.
«Tie veido savstarpēji saistītu stāstu,» norāda mākslas zinātniece Elita Ansone, kura 6. februārī plkst. 18 lasīs lekciju Laikmetīgā māksla izstādē 1914. Desmit iespējas, kā interpretēt Pirmo pasaules karu 2014. gada latviešu mākslā, kurā iepazīstinās ar visu uzrunāto mākslinieku piedāvātajām idejām (ar visiem pasākumiem, kas tiek rīkoti šajā izstādē, var iepazīties interneta vietnē www.1914.lv - red.). Diena uzrunāja realizēto skiču autorus un uzdeva viņiem divus jautājumus: 1. Vai jūs varētu nedaudz pastāstīt par savu darbu? 2. Par ko jūs rosina domāt šie 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma?
Nelolo vairs ilūzijas
Krišs Salmanis
1. Gluži neticamā kārtā mana paaudze Latvijā vispār nav piedzīvojusi karu. Toties man ir vairāki draugi no bijušās Dienvidslāvijas. Viņi īpaši neatšķiras no citiem draugiem, taču reizi pa reizei kaut ko pastāsta par savu pieredzi deviņdesmitajos. Atmiņā nostiprinājies horvātu mākslinieka Marko Tadiča teiktais, ka viņš vairs nelolo ilūzijas par cilvēka labo dabu. Tādēļ, ka ir pieredzējis, cik neticami ātri kulturāli un izglītoti cilvēki, pat labi kaimiņi pārvēršas nesamierināmos ienaidniekos.
Kopš Pirmā pasaules kara militāri konflikti nav gājuši mazumā. XX gadsimts nāca ar jauniem, nepieredzēti efektīviem ieročiem. Laika gaitā nogalināt kļūst aizvien ērtāk. Sēžot pie datora, var vadīt bezpilota lidaparātu pretējā pasaules malā. Nospiest sarkano podziņu iespējams arī joka pēc vai pat īsti neapzinoties, kas sekos.
2. Pirmā pasaules kara pieminēšana man allaž atsauc atmiņā stāstu par vecvectēvu. Viņš, nonācis gūstā Austrijā, strādāja lauku saimniecībā. Apstākļi bija cilvēcīgi, ēda pie lielā galda. Pārtika, cik noprotams, daudz neatšķīrās no mūsu lauku ēdiena, jo šad tad esot pasprucis pa kādai piezemētai skaņai. Bērnībā mani nebeidzami uzjautrināja austriešiem piedēvētā reakcija. Atraugas tur izpelnījušās nopēlumu: «Ferkel!» (sivēns), savukārt purkšķētājiem novēlēts: «Gesundheit!» (uz veselību).
Ambīciju instinkti
Ēriks Božis
1. Visīsākais šī mākslas darba izskaidrojums jau ir dots nosaukumā - Melnā saule. Tā ir jūras mīna, kas saules vietā karājas pār mūsu galvām. Saules aptumsumi jau izsenis ir saistīti ar dažādām katastrofām un likstām, un šis objekts savukārt varētu būt simbols prāta aptumsumam, kas noved pie kara. Jāteic, ka arī daudzi vīrusi mikroskopā izskatās līdzīgi jūras mīnām ar taustekļiem. Un man nav iebildumu, ja kāds tajā saredz arī zirnekli. Jebkurā gadījumā tas ir kaut kas tāds, ko labāk neaiztikt. Arī daudzi kari sākas ar samērā maziem ieganstiem, tādiem kā viegliem pieskārieniem eksplodēt gatavai substancei.
Parasti mani mākslas darbi ir diezgan konceptuāli, un pie vizualitātes es nonāku spriedumu un secinājumu ķēdes rezultātā. Šoreiz bija otrādi - es domās ieraudzīju šo darbu un tikai pēc tam mēģināju saprast, ko tas viss nozīmē. Tādā ziņā tā nenoliedzami ir bauda - atklāt savā darbā vēl kādu līmeni, par kuru uzreiz neesi iedomājies.
2. Es domāju, ka karš tiešām ir vīruss - tas it kā uzliesmo un reiz beidzas, bet realitātē - tas tikai paslēpjas un izveido jaunu mutāciju, ar ko pielāgoties un izdzīvot. Man šķiet, ka Pirmais pasaules karš (un visi citi arī) savā ziņā turpinās, tikai tagad tās ir olimpiādes, futbola čempionāti un visādas Eirovīzijas, kur dot vaļu ambīcijām un instinktiem. Arī pašas Eiropas Savienības pamatā ir ideja nodrošināties pret kara sākšanās iespējamību, jo abi Pasaules kari ir sākušies tieši Eiropā. Sekojot līdzi ziņām, šķiet, ka tagad būs kārta Āzijai.
Impēriju pārmantotāji
Andris Breže
1. Darbs Miera balodis šajā gadījumā ir tēls, propagandas arhetips, ar kādiem savā laikā PSRS teritorijā bija pilnas māju dzegas, uz kurām tie bija uzlaidušies kā milzīgi banneri ar uzrakstiem «Miru mir» (pasaulei mieru - red.). Šie «miru miri» tika bīdīti pa priekšu visur, kur gāja iekšā PSRS tanki - Ungārija, Čehoslovākija vai Afganistāna.
2. Laiks iet, bet impērijas pārmantotāji iet laikam līdz un turpina ieguldīt milzīgus līdzekļus, lai jauktu prātus un destabilizētu situāciju visās tajās zemēs, kuras atradās viņu ietekmē. Runājot tieši - viņi mums neko labu nevēl. Viens karš beidzies, cits turpinās!
Izstāde