Taču ZZS pirmdien tam, iespējams, vēl nenoticēja. Tāpēc tā Vienotībai iedeva nedēļu laika, cerot, ka tas šīs partijas dažādajām grupām ļaus, kā saka, izpausties visā krāšņumā. Ja to pārstāvji pa vienam sāktu nākt pie ZZS premjera kandidāta vai ZZS, solot atbalstu apmaiņā pret iespējām iekļauties varā, tā jau būtu acīmredzama Vienotības šķelšanās. Uz vaicāto, vai tāds bija ZZS slēptais nolūks, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai atbildēja: «Katram spēlētājam kabatā ir dūži.» Arī uz citiem jautājumiem viņš reaģēja tikpat mīklaini, aicinot ielāgot: «Kas ir vakardiena, tā nav šodiena. Kas ir šodiena, tā nav rītdiena.» Premjera kandidāts M. Kučinskis neplānojot individuālās tikšanās ar kādu atsevišķu grupu pārstāvjiem, jo šādas separātas sarunas varot tikai kaitēt valdības veidošanai.
Pirmo pārbaudi iztur
Ar pirmo pārbaudījumu Vienotības valde pirmdien tika galā, izveidojot darba grupu, kurā ir visu iekšējo spārnu pārstāvji. Tā ikviens varot justies pārstāvēts oficiāli, lai nebūtu jāiet neformālie ceļi. Sarunās par valdības veidošanu piedalīsies priekšsēdētāja S. Āboltiņa, ģenerālsekretārs Artis Kampars, Saeimas deputāti Ilze Viņķele un Kārlis Šadurskis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, finanšu ministrs Jānis Reirs, valdes loceklis Arvils Ašeradens, Valmieras mērs Jānis Baiks. Saņēmis Vienotības valdes aicinājumu rīkoties izlēmīgāk, M. Kučinskis tam arī atsaucās un, pretēji iepriekš plānotajam nākamās sarunas rīkot pēc nedēļas, uz tikšanos Vienotības deleģētos pārstāvjus ZZS aicinās jau ceturtdien.
Premjera kandidāts nedomā, ka strīdīgie jautājumi par jomu sadalījumu būtu jāizšķir viņam vienam. M. Kučinskis uzskata, ka tie jāatrisina visu koalīcijas partiju trīspusējās sarunās. Runa vispirms ir par Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) pārziņā esošo Tieslietu ministriju, uz kuru tagad uzstāj Vienotība, jo uzskata, ka problēmas maksātnespējas procesā kavē investīciju piesaisti. Ir arī norādīts uz NA saistību ar maksātnespējas administratoriem, kas atbalsta partiju. NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka vienīgā saistība esot tā, ka ģenerālsekretāra vietnieks Aigars Lūsis bija maksātnespējas administrators. Viņaprāt, Vienotība ar šo prasību vēlas sarunas novest strupceļā.
Reģioni grib samierināt
Otrdienas rītā frakcijas telpās notika Ilzes Viņķeles vadītā sešnieka apspriede, uz kuru bija uzaicināts arī I. Boķis. Grupas dalībnieki Dienai atklāja, ka šādas tikšanās viņiem notiekot regulāri. Ints Dālderis norādīja, ka šos deputātus saistot izpratne par to, kā jārealizē politika, lai vēlētājiem tā būtu saprotama. Uz vaicāto, vai viņš gribētu strādāt izpildvarā, I. Dālderis atbildēja apstiprinoši, jo viņam ir pieredze valdībā un premjera birojā. Taču nebūšot tā, ka tagad kāds individuāli iešot M. Kučinskim prasīt amatu. «Mūsu mērķis ir dabūt iespējami labākus nosacījumus Vienotībai kopumā, nevis kādam atsevišķi,» sacīja I. Viņķele.
Iepriekšējā vakarā Vienotības valdē bija izskanējušas aizdomas par I. Viņķeles sarunām ar bijušo partijas biedru Edgaru Jaunupu, kurš tagad pārstāv partiju Latvijas attīstībai. Tā varētu būt ieinteresēta Vienotības šķelšanā. «Mani tas pilnīgi neinteresē, un es par to nedomāju. Es satiekos ar daudziem cilvēkiem. Saprotu, ka šī partija pārdzīvo krīzi, bet es savu nākotni ar to nesaistu,» Dienai uzsvēra E. Jaunups. I. Viņķele nenoliedza tikšanos, bet sacīja: «Viņš pārstāv labi veidotu, bet miniatūru partiju ārpus Saeimas. Es domāju, ka Jaunupa kungam ir tikpat cieši kontakti kā ar mani, tā ar finanšu ministru Jāni Reiru un citiem bijušajiem kolēģiem.»
I. Viņķele arī noliedza varbūtējos mēģinājumus būvēt pamatus kādam jaunam politiskajam spēkam. «Vienotība ir profesionāla, lai arī drusku nomocījusies partija, un es šobrīd neredzu neviena iemesla, kādēļ mums būtu jālūkojas kaut kur citur,» sacīja deputāte. Iespējams, notiekošais ir vairāk iekšējā cīņa par varu partijā. Viktors Valainis no Jēkabpils reģionālās partijas tāpat kā pārējie kolēģi uzskata, ka Vienotībai valdībā ir jāieiet kā vienotai frakcijai. Reģionu pārstāvji tagad par savu misiju uzskatot I. Viņķeles un S. Āboltiņas samierināšanu. «Tagad svarīgākais ir nolīdzināt attiecības starp Ilzes grupu un partijas vadību. Esmu diezgan drošs, ka mums tas izdosies.» Taču ne I. Viņķele, ne S. Āboltiņa šādu samierināšanos nevarēja apsolīt. Kāds no priekšsēdes domubiedriem atgādināja, ka līdzīgi I. Viņķele savā laikā esot cīnījusies pret partiju līderiem arī tad, kad bijusi Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Pilsoniskajā savienībā.