Līdz šim Latvijā maz izmantota iespēja iegūt finansējumu projektu attīstīšanai no tādām starptautiskām finanšu institūcijām kā, piemēram, EIB, Ziemeļu investīciju bankas, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Iespējams, tas tāpēc, ka valsts un privātā sektora pārstāvjiem trūkst informācijas par pieejamiem finanšu instrumentiem vai aizdevuma saņemšanas iespējām Latvijā. Tāpat lielāka uzmanība jāpievērš iespējai piesaistīt finansējumu grantu veidā.
Maziem un vidējiem uzņēmējiem projektu pieteikšana ir lieliska iespēja panākt sev izvirzīto mērķu sasniegšanu, inovāciju ieviešanu, kā arī kopumā veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt ir svarīgi, lai mūsu uzņēmēji līdz ar projektu pieteikšanu informētu EIB, kas tieši Latvijai nepieciešams un kādi ir šķēršļi finansējuma saņemšanai komercbankās.
Ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai Latvijai nepieciešamas papildu investīcijas. Lai gan ESIF regula vēl nav apstiprināta, ESIF līgumus par projektu realizēšanu paredzēts noslēgt jau līdz 2017. gadam. Ikviens potenciālais finansējuma saņēmējs jau var vērsties EIB reģionālajos birojos, interesēties par projektu ieviešanu un iesniegt savus piedāvājumus, lai EIB varētu pēc iespējas ātrāk sākt izskatīt projektus.
Neskatoties uz to, ka bankām ir pietiekama likviditāte, kreditēšana ir samazinājusies. ESIF ir instruments privāto investīciju mobilizēšanai, un tas veicinās riska uzņemšanās spēju, tādējādi ieplūdinot finansējumu reālajā ekonomikā. Tāpat ESIF sekmēs sadarbību un sinerģiju starp dažādiem tirgus dalībniekiem.
Projektiem jābūt maksimāli ilgtspējīgiem un ekonomiski dzīvotspējīgiem, jo Junkera plāns neizsniegs grantus, bet gan finanšu instrumentus - aizdevumus, galvojumus, kā arī kapitāla instrumentus. Tā kā finansējuma saņēmējam ieguldījums būs jāatmaksā, projekti tiks vērtēti, galvenokārt pamatojoties uz to dzīvotspēju. Tāpat būtiska būs privātā finansējuma piesaistīšana un projekta atbilstība noteiktām jomām. Šībrīža ESIF regulējums paredz, ka finansējums tiks ieguldīts infrastruktūras attīstībā, pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Ieguldījums paredzēts arī izglītībā, apmācībā, veselības jomā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Tāpat plānots ieguldīt līdzekļus, lai attīstītu un modernizētu enerģijas sektoru, atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti.
Aicinu potenciālos finansējuma saņēmējus laikus ieplānot projektu pieteikumus, jo laiks, kurā izvērtē projektus, mēdz būt garš un sarežģīts.
*Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos