Sabiedrības apvienotāji
AKP, kuru savulaik dibinājis R. T. Erdogans, kopš 2002. gada uzvarējusi trīs parlamenta vēlēšanās pēc kārtas. Droši prognozējams, ka arī pēc 7. jūnijā paredzētā balsojuma partijai joprojām būs plašākā pārstāvniecība Turcijas Lielajā nacionālajā asamblejā. Priekšvēlēšanu aptaujas rāda, ka valdošo spēku varētu atbalstīt 40-44% balsstiesīgo, vēsta BBC.
Pašlaik AKP locekļi parlamentā aizņem 327 no 550 deputātu vietām. Partijas minimālais uzdevums vēlēšanās ir iegūt vismaz 330 deputātu krēslus, tas dotu iespēju sarīkot referendumu par lielāku pilnvaru piešķiršanu prezidentam. Maksimālais mērķis ir iegūt divu trešdaļu vairākumu - 367 vietas -, kas ļautu apiet referenduma procedūru un vienkārši pieņemt nepieciešamos konstitūcijas labojumus.
Tomēr AKP var neīstenot nevienu no mērķiem, ja 10% barjeru iekļūšanai parlamentā pirmoreiz pārvarēs galēji kreisā Tautas demokrātijas partija (HDP), kuras atbalstītāju bāze ir 14 miljonu lielā kurdu minoritāte. Tajā pašā laikā partijas vadītāji uzsver nepieciešamību apvienot visas sabiedrības grupas, viņi aktīvi iestājas par sieviešu, strādnieku un homoseksuāļu tiesībām.
«Mēs no kurdiem saņemsim tikpat daudz balsu, cik no citiem sabiedrības segmentiem,» HDP priekšsēdētājs Selahatins Demirtašs sacīja intervijā ziņu aģentūrai Reuters. «Mēs esam vienīgā partija, kas uzrunā ikvienu, atspoguļo Turcijas plurālismu.» Partijas demonstrācijās plīvo gan Turcijas, gan kurdu karogs - vēl pirms dažiem gadiem tas būtu neiedomājami.
HDP iespējamie panākumi satraukuši R. T. Erdoganu, kurš partijas locekļus nodēvējis par teroristiem, ateistiem un zoroastriešiem. Pēdējos mēnešos notikuši desmitiem uzbrukumu HDP birojiem; trešdien nezināmi uzbrucēji apšaudīja partijas kampaņas busiņu un nogalināja tā vadītāju.
Vēršas pret presi
Daudzi turki, kuri ir neapmierināti ar R. T. Erdogana centieniem sakoncentrēt varu, uzskata, ka vēlēšanas izšķirs, vai Turcija dosies pa demokrātijas vai autoritārisma ceļu.
R. T. Erdogans, kurš pirms kļūšanas par prezidentu deviņus gadus bija premjerministrs, iemantojis popularitāti, jo viņa valdīšanas laikā Turcija baudījusi politisko stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. Līdz ar to pieaugusi viņa apetīte pēc varas un paškritikas deficīts, jo politiķis slimīgi uztver jebkādu kritiku, kas vērsta pret viņu.
Pēdējās nedēļās viņš iesaistījies konfliktos ar Turcijas presi. R. T. Erdogans šonedēļ piedraudēja izrēķināties ar laikrakstu Cumhuriyet, kas pagājušajā nedēļā rakstīja, ka Turcijas specdienesti apbruņo Sīrijas nemierniekus, lai gan Ankara to vienmēr ir noliegusi. Prezidenta advokāti vērsušies prokuratūrā un apsūdzējuši laikraksta galveno redaktoru spiegošanā, kā arī pieprasījuši viņu sodīt ar mūža ieslodzījumu.
Savukārt avīze Hￃﾼrriyet prezidenta dusmas izpelnījusies par rakstu, kurā minēts, ka vēlāk gāztais Ēģiptes prezidents Muhameds Mursi vēlēšanās saņēmis 52% balsu. Pērn notikušajās Turcijas prezidenta vēlēšanās R. T. Erdogans saņēma tikpat lielu atbalstu, tas viņam licis izdarīt secinājumu, ka laikraksts netieši aicina viņu gāzt.