«Vairākas reizes jau esmu norādījis, ka man nav pieņemama Saeimas prakse trešajā lasījumā izskatīt un atbalstīt konceptuālus priekšlikumus, kas nav saistīti ar iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķi,» sacīja R. Vējonis. Viņš trīs reizes ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai tās pieņemtos likumus, un visos gadījumos viņa iebildumus izpelnījušies tieši 3. lasījumā iekļautie priekšlikumi. R. Vējonis arī aicināja deputātus rūpīgāk vērtēt, cik pamatoti ir projektus izskatīt kā steidzamus, jo par sarežģītiem jautājumiem esot nepieciešamas nopietnas diskusijas, uzklausot ekspertus.
Likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās ir noteikts - to teritorijās var piemērot nodokļu atlaidi, bet Saeima atbalstīja ierosinājumu, ka nekustamā īpašuma nodokļa atlaides procentuālo apmēru pašvaldība var samazināt, pieņemot saistošos noteikumus. Vilnis Ķirsis (Vienotība) debatēs norādīja - tas nozīmē, ka pašvaldība pēc tai vien zināmiem kritērijiem varēšot sašķirot uzņēmējus varai paklausīgajos un nepaklausīgajos. «Šeit no rīta stāvēja prezidenta kungs un skaidri norādīja, ka ir «atmetis» šajā sesijā atpakaļ vairākus likumprojektus tieši trešajā lasījumā, kur parādās nozīmīgi grozījumi. Nu, šis ir kārtējais!» izsaucās V. Ķirsis, kurš plāno lūgt Valsts prezidentu nodot Saeimai šo likumu otrreizējai caurlūkošanai.
Pēc prezidenta runas Diena vairākiem deputātiem lūdza pateikt, kas no augstākās amatpersonas sacītā ir visspilgtāk palicis atmiņā. Vairāki politiķi minēja tieši to, ko R. Vējonis bija sacījis par likumdošanas procesa kvalitāti. «Es pilnīgi piekrītu Valsts prezidentam,» atbildēja Imants Parādnieks (NA), kura teiktajam pievienojās arī Ingmārs Līdaka (ZZS) - viņš gan pieļauj, ka tā ir arī ministriju atbildība, jo īpaši gadījumos, kad pēdējā brīdī valdība Saeimu aicina izskatīt likumus, kas saistīti ar Eiropas normatīvu pārņemšanu. Tos pieminēja arī Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), kurš par šiem jautājumiem runājot nemitīgi, bet nekas nemainoties. Romāns Mežeckis (NSL) uzskata, ka parlamentāriešiem būtu jādomā arī par lietderīgāku resursu izmantošanu, jo bieži tiekot saaicināti vairāki desmiti ekspertu, kuri tērē savu laiku un kopā ar deputātiem apspriežot likumprojektus, kurus Saeima, visticamāk, tā arī nepieņems. Kā piemēru viņš minēja neseno diskusiju par lobisma likumprojektu.
Vairāki politiķi bija arī pamanījuši, ka Valsts prezidenta runā nebija spilgtu vēstījumu sabiedrībai un tā bijusi adresēta tieši Saeimas deputātiem. Mārtiņam Bondaram (LRA) šķita, ka tā nav bijusi Valsts prezidenta runas līmenī, turpretim citi tautas kalpi prezidentu uzteica, jo vēstījumus tautai varot sacīt valsts svētkos, bet, novērtējot Saeimas darbu, ir jārunā tieši par to. Lai gan daļai sabiedrības šos procedūras jautājumus ir grūti saprast, tie ir svarīgi, piebilda Ainars Latkovskis (Vienotība), uzteicot prezidenta juristu komandu, kas, viņaprāt, rūpīgi vērtējot Saeimas pieņemtos likumus.
Kārlis Seržants (ZZS) uzsvēra arī citus R. Vējoņa pieminētos tematus - valsts drošību un to, cik svarīgi ir radīt uzņemējdarbībai labvēlīgu vidi. «Ekonomiskā izaugsme, vietējās un ārvalstu investīcijas mūsu tautsaimniecībā nebūs iespējamas bez kvalitatīviem likumiem un stipras tiesu varas. Uzticama, prognozējama un stabila tiesiskā vide ir nepieciešama mūsu uzņēmējiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam,» sacīja Valsts prezidents R. Vējonis. Viņš novērtēja arī Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), kas «ir augsts mūsu paveiktā darba novērtējums un starptautiskais apliecinājums, ka esam veiksmīga valsts». Saeima ceturtdien ratificēja likumprojektu par pievienošanos OECD, un līdz ar to Latvija ir kļuvusi par 35. attīstīto valstu klubiņa dalībnieci. Pēc Valsts prezidenta runas parlamenta vārdā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) arī sveica R. Vējoni šonedēļ nosvinētajā 50. dzimšanas dienā.