Tas ļoti palīdz veterinārārstam identificēt problēmu un laikus sākt dzīvnieka ārstēšanu. Šoreiz par ļoti aktuālu jautājumu - onkoloģiskajām dzīvnieku saslimšanām, kas bieži skar tieši mūsu gados vecākos mīluļus.
Aizdomas par onkoloģisku saslimšanu nereti veterinārārstam rodas pēc dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas. Taču tikt līdz konkrētai diagnozei nav vienkārši. Reizēm sākas samērā ilgs un sarežģīts izmeklēšanas process - analīzes, rentgenoloģiskā, sonogrāfiskā izmeklēšana utt. Tomēr it bieži izmeklējumi joprojām nesniedz pārliecinošu atbildi par diagnozi.
Izmeklēšanas process veterinārmedicīnā joprojām bieži ir apgrūtinošs nepietiekamo diagnostisko iespēju dēļ. Atklāt jaunveidojumu ķermeņa dobumos, ieslēgtu dziļi orgānos vai starp tiem, bieži ir ļoti sarežģīti un bez sarežģītākiem izmeklējumiem - datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses - gandrīz neiespējami, kur nu vēl izvērtēt jaunveidojuma attīstības pakāpi, veidu un ķirurģiskās piekļuves iespējas! Pateicoties augsta līmeņa aprīkojumam LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikā, beidzot arī dzīvniekiem pieejama detalizēta un augstvērtīga izmeklēšana, kas palīdz precizēt diagnozi.
Sešpadsmit joslu datortomogrāfs ļauj samērā ātri un precīzi iegūt priekšstatu par ķermeņa audu un orgānu stāvokli, konstatēt jaunveidojumus, izvērtēt to izplatību un raksturu - papildus izmeklējuma laikā lietojot kontrastvielu.
Jāakcentē, ka šādi izmeklējumi ir ļoti svarīgi gan mīksto audu, gan arī skeleta un neiroloģisko saslimšanu diagnostikā. Ja arī diagnostikā atklājas onkoloģiska saslimšana, ne vienmēr uzreiz var teikt, ka dzīvniekam ir vēzis, ar ko parasti apzīmē ļaundabīgu, agresīvu jaunveidojumu formu. Svarīgi iespēju robežās veikt tālāku izmainīto audu laboratorisko izmeklēšanu jeb citoloģisko vai histoloģisko izmeklēšanu. Izmainītos audus iegūst biopsijas ceļā. Tikai šīs izmeklēšanas rezultāti dos galīgo diagnozi un slēdzienu par turpmāko rīcību un ārstēšanas iespējām.
Audu histoloģiskā izmeklēšana parasti ilgst veselu nedēļu vai ilgāk, un to veic šajā procesā specializējušies veterinārārsti, vispirms audus specifiski apstrādājot un krāsojot, bet tad - jau šūnu līmenī - izvērtējot mikroskopā.
Svarīgi, lai visi izmeklēšanas posmi līdz nonākšanai pie galīgās diagnozes būtu pārdomāti un mērķtiecīgi. Sākot procesu, svarīgi to novest līdz galam un neizlaist kādu no nepieciešamajiem izmeklējumiem. Dzīvnieka īpašniekam jāsaprot, ka slimību diagnostika ir ļoti sarežģīts un atbildīgs process, kurā parasti iesaistīti vairāki attiecīgo jomu pārzinoši speciālisti. Dzīvnieka īpašnieku un pašu pacientu caur šo procesu izvada ārstējošais veterinārārsts, kurš ir galvenais procesa vadītājs un kopā ar dzīvnieka īpašnieku uzņemas atbildību par izmeklēšanas gaitu no sākuma līdz galam.
* Dr. med. vet., VMF Klīniskā institūta asociētais profesors iekšķīgo slimību diagnostikā