Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbinieki jau vairākkārt tikušies ar pašvaldību pārstāvjiem, diskutējot par speciālā atbalsta mērķa «Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi» priekšatlases kritērijiem.
Trīs virzieni
Kā Dienai stāsta IZM Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore Gunta Arāja, moderna mācību vide ir būtiski nepieciešama jaunā, kompetencēs balstītā mācību satura īstenošanai: «Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam finansējums ir paredzēts spēcīgām vidusskolām, kuras spēj piedāvāt kvalitatīvu mācību saturu un materiālo bāzi. Otra prioritāte ir tā saucamā STEM (Science, Technologies, Engineering, Mathematics) programmu piedāvājuma paplašināšana skolās. Pašlaik tikai 23% no Latvijas vispārējās izglītības iestādēm piedāvā apgūt STEM virzienu, bet mūsu mērķis ir veicināt skolēnu interesi par STEM mācību priekšmetiem, tai skaitā modernizējot mācību vidi. Trešais virziens ir izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, lai sākumskola būtu pieejama pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tie arī ir svarīgākie kritēriji, kas kalpos par pamatu struktūrfondu finansējuma piešķiršanai.»
IZM informatīvajos materiālos iespējams iepazīties ar atbalsta nosacījumiem. Valsts ģimnāzijām īpašu papildu kritēriju nav, savukārt vispārējā vidējās izglītības iestāde uz projekta finansējumu var pretendēt, ja izglītojamo skaits 7.-12. klasē ir vismaz 250 un kārtējā mācību gadā tiek īstenoti vismaz divi izglītības programmu virzieni, no kuriem viens ir STEM. Sākumskolas uz atbalstu var pretendēt tad, ja tās atrodas ārpus pilsētas, ir iespējams sadarbības modelis, ka atbalsts tiek sniegts vispārējās vidējās izglītības iestādei pilsētā un sākumskolai blakus esošā novadā. Ja projektu sākumskolā grib īstenot vienas pašvaldības ietvaros, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp dzimstības rādītāja pieaugumam un augstam obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu blīvumam uz kvadrātkilometru.
Nauda ļoti noderētu
Dienas aptaujāto pašvaldību pārstāvji pilnīgi noteikti ir gatavi pieteikt savus projektus mācību vides uzlabošanas programmā. Liepājas domes pārstāvis Andrejs Rjabcevs Dienu iepazīstina ar pašvaldības iecerēm nākamajā ES fondu līdzekļu plānošanas periodā - to vidū ir gan Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas attīstība par metodisko centru, gan Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas modernizācija, kā arī Liepājas Raiņa 6. vidusskolas modernizācija ar reģionālās vidusskolas funkcijām, paredzot arī dienesta viesnīcas būvniecību. No kurām programmām plānots ieceres finansēt, gan pagaidām nav konkretizēts. Finansējuma iespējas tiek meklētas vēl arī citiem projektiem, tostarp 14 izglītības iestāžu iekštelpu modernizācijai, daudzfunkcionāla sporta centra izbūvei pie Liepājas 2. vidusskolas un vieglatlētikas manēžas būvniecībai pie 5. vidusskolas.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (Vienotība) atzīst, ka esot jau veikti diezgan daudzi mājasdarbi un tuvākajā laikā plānota domes vadības saruna ar izglītības speciālistiem. Iepriekšējā ES fondu apguves periodā Cēsu novadā īstenoti gan energoefektivitātes projekti lielākajā daļā izglītības iestāžu, gan dabaszinātņu kabinetu un profesionālās vidusskolas modernizācija. Cēsu novads ir vienīgais, kurā atrodas divas valsts ģimnāzijas, tāpēc jaunā perioda līdzekļi pirmām kārtām plānoti tām, tomēr atbalsts vajadzīgs arī skolu tīkla sakārtošanas rezultātā izveidotajai vidusskolai ar 800 audzēkņiem, kurai nepieciešams pilnveidot infrastruktūru, mūsdienīgi aprīkot dabaszinātņu kabinetus, tāpat šai skolai šobrīd nav aktu zāles, stāsta J. Rozenbergs.
Pretendēt uz Eiropas finansējumu skolu modernizācijai gatavojas arī Preiļu novads. Domes priekšsēdētāja Maruta Plivda (Latgales partija) Dienai atzīst, ka izglītības iestādes ir nosiltinātas un diezgan labā stāvoklī ir sporta aprīkojums, taču finansējums ļoti nepieciešams mācību materiālu tehniskās bāzes uzlabošanai, īpaši dabaszinātņu kabinetu labiekārtošanai. Preiļos ir visai liela pamatskola ar aptuveni 470 skolēniem, un tieši tai modernizācija būtu ļoti nepieciešama, jo līdzšinējos projektos ES finansējumam pamatskolas pieteikt nevarēja, norāda M. Plivda. Labi rezultāti ir Preiļu Valsts ģimnāzijai, kurā patlaban nav proģimnāzijas klašu, bet no nākamā mācību gada tādas iecerēts atvērt, stāsta M. Plivda.
Atšķirībā no attīstības centriem mazākajām pašvaldībām iespējas iegūt finansējumu izglītības infrastruktūras uzlabošanai ir ierobežotas, tomēr atsevišķos gadījumos ir izdevies atrast iespējas finansējuma piesaistei. Piemēram, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektā pirms diviem gadiem tika nosiltināta Mazsalacas vidusskolas sporta zāle, uzstādīti saules kolektori un visā skolā nomainītas apgaismojuma lampas. Novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis norāda, ka, līdzīgi kā lielā daļā pašvaldību, arī Mazsalacas novada budžetā izglītībai ir prioritāte, bet tikt pie projektu naudas ir daudz grūtāk nekā attīstības centriem. Prioritāro vēlmju saraksts gan esot skaidrs. ES fondu piesaistē Mazsalacai ir salīdzinoši laba pieredze ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmu.