Galvenais ir izdarīt visu iespējamo, lai mazinātu ēnu ekonomikai piemītošās priekšrocības.
Pirmkārt, ēnu ekonomikas mazināšana saistīta ar nodokļu politiku. Ja nodokļu politika ir ēnu ekonomiku neatbalstoša un legālo uzņēmējdarbību atbalstoša, tad ar motivācijas sistēmu varam panāk to, ka ēnu ekonomika mazinās. Otrkārt, ēnu ekonomikas mazināšana saistīta ar to, lai normatīvajos dokumentos būtu paredzētas priekšrocības pilnīgi visiem, kuri maksā nodokļus, bet šo priekšrocību nebūtu nodokļu nemaksātājiem.
Te jāpiemin Publisko iepirkumu likums. Mums būtu jāizskauž gan no domāšanas, gan no normatīvajiem aktiem zemākās cenas princips. Tieši zemākās cenas princips ir viena no ļaunuma saknēm, kas rada ēnu ekonomiku un vēl virkni problēmu, respektīvi, rada gan aplokšņu algas, gan cenu dempingu, gan mazo un vidējo uzņēmumu nespēju piekļūt valsts un pašvaldības pasūtījumiem, tā bremzējot vietējo uzņēmējdarbību. Turklāt finālā sabiedrība kā publiskais produkta vai pakalpojuma pasūtītājs pārmaksā, turklāt pārmaksā daudzkārtīgi. Zemākās cenas princips ir ļoti kaitīgs! Tāpēc mēs, LDDK, gribam, lai likumā tiek ierakstīts un nostiprināts saimnieciski izdevīgākā darījuma princips. Nekādas alternatīvas domāšanā nedrīkst būt! Darījums nedrīkst būt saimnieciski neizdevīgs!
Ja turpināsies tāda īsredzība, ka valsts un pašvaldību iepirkumi tiek dzīti zemākās cenas sliedēs, turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts kontrole izsaka pārmetumus, ka, piemēram, kāda pašvaldība kaut ko iepirkusi par pieciem centiem dārgāk, nekā bija minēts vislētākajā piedāvājumā, tad vienmēr notiks tā, ka iepirks lētākos, teiksim, Polijas vai Lietuvas pārtikas produktus, nevis Latvijas produktus. Zemākās cenas princips ir traucējis pašmāju uzņēmēju attīstībai!
Jābūt skaidram aprēķinam par to, ko mūsu valstij nozīmē vietējais ražotājs - nodrošina darbvietas mūsu valsts iedzīvotājiem, Latvijā nomaksātus nodokļus un tā tālāk. Man jāsaka - gods un slava Zemkopības ministrijai par to, ka ministrija panākusi, - regulējumā tiek iekļauts tāds termins kā «zaļais iepirkums». Tieši zaļais iepirkums dod priekšroku vietējam ražotājam, protams, pastāvot nosacījumam, ka iepircējs māk definēt iepirkuma kritērijus.
Treškārt, ēnu ekonomikas mazināšana saistīta ar konkrētām problēmām, kas atšķiras dažādās nozarēs. Katras konkrētās nozares uzņēmēji paši vislabāk zina, kuri šīs nozares uzņēmumi pilnā apjomā maksā visus nodokļus, kuri uzņēmumi nodokļus nemaksā vai nemaksā pilnā apjomā, un zina, kā veidojas cenu politika. Ja netiks panākta nozaru vienošanās ar valsti, ar valdību par pelēkā sektora izskaušanu, tad es iespēju būtiski samazināt ēnu ekonomiku neredzu. Pozitīvi ir tas, ka patlaban jau vairāku nozaru uzņēmēji sapratuši, ka tālāk tā turpināties vairs nevar, un ir ieinteresēti nozares sakārtošanā. Latvijā ir nozares, kas uzņēmējdarbības vidi nozares iekšienē jau ļoti veiksmīgi sakārtojušas.
Varat minēt kādu pozitīvo piemēru? Kura nozare jau pašattīrījusies?
Pozitīvais piemērs ir kokrūpniecības nozare. Ja ir tik spēcīga nozares asociācija kā šajā gadījumā Kokrūpniecības federācija, tad tas nozares pašattīrīšanās procesā ļoti palīdz. Ja pati nozare izvirza standartu un pasaka: «Tagad mūsu nozares uzņēmēji strādās atbilstoši šim standartam, godīgi maksājot visus nodokļus», tas ir pats ideālākais variants. Tad valstij nav pat jāiejaucas. Valstij tikai jārada tāda vide, kas sekmētu nozares pašattīrīšanos un netraucētu godīgajiem uzņēmējiem korekti strādāt.
Vairāku nozaru uzņēmēji teikuši, ka ir ieinteresēti nozares pašattīrīšanās procesā, bet atbildīgās valsts institūcijas pietiekami aktīvi nevēršas pret negodīgajiem nozares pārstāvjiem pat tad, ja godīgie nozares nodokļu maksātāji uz negodīgajiem konkurentiem norāda.
Lai gan jāsaprot tas, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība reāli nevar pielikt finanšu policistu klāt katram uzņēmējam un nevar nepārtraukti izsekot ikviena uzņēmuma rīcību, tomēr jāatzīst, ka uzņēmēju minētā problēma pastāv. Turklāt arī tas, cik daudzos gadījumos tiešām nonāk līdz notiesājošam spriedumam likumpārkāpējiem, ir ļoti būtisks faktors. Par gadījumiem, kad līdz notiesājošam spriedumam tiešām nonāk, būtu jārunā vairāk un plašāk.
Runājot par nozarēm, kas piedalās publisko iepirkumu konkursos, pieļausim, ja tiks izskausts zemākās cenas princips, tad mazināsies ēnu ekonomika, bet ko darīt nozarēs, kas orientējas uz patērētājiem - privātpersonām? Latvijas iedzīvotāji bieži izvēlas vislētāko pieejamo variantu, un godīgie nodokļu maksātāji, kuru piedāvājums ir dārgāks, zaudē konkurences cīņā.
Jā, diemžēl tā ir. Patlaban Latvijas sabiedrība nonākusi tajā evolūcijas stadijā, ka pašas nozares grib pašattīrīties. Nākamā evolūcijas stadija jau saistīta ar patērētāja rīcību. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā tieši patērētājs ir dievs visaugstākais. Ja patērētājs izvēlas, piemēram, lētāko taksometru un patērētājam ir vienalga, vai konkrētais taksometru uzņēmums maksā vai nemaksā nodokļus, tad patērētājs atbalsta ēnu ekonomiku. Domāju, ka vēl būs jāapēd daudz pudu sāls, lai sabiedrībā rastos apziņa, kāda ietekme ir ikviena patērētāja izvēlei, un lai iedzīvotāji saprastu to, ka bez iedzīvotāju pašu izvēles par labu tā uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem, kurš maksā nodokļus, nevis nodokļus nemaksā, radikālu ēnu ekonomikas samazināšanu nepanāksim.
Saistībā ar ēnu ekonomikas mazināšanu būtiska ir arī atbildīga valsts sektora attieksme pret nodokļos iekasētās naudas tērēšanu. Nereti cilvēki teic - visus nodokļus maksā, bet, piemēram, pie ārsta rindā jāgaida pusgads un ilgāk.
Jā, valsts sektora rīcībai ir ļoti būtiska nozīme. Valsts sektoram jārada iedzīvotājos pārliecība, ka valsts ir labs nodokļu pārvaldnieks, kas prot pareizi sadalīt to naudu, ko ikviens samaksā nodokļos. Turklāt valstij arī jārada iedzīvotājos pārliecība, ka visi valsts sektora pakalpojumi, ko saņem iedzīvotāji, ir kvalitatīvi un nākotnē būs kvalitatīvāki. Ja valsts sektors šādu pārliecību iedzīvotājos būtu radījis, tad iedzīvotājiem būtu motivācija, pērkot preces un pakalpojumus, atbalstīt nodokļu maksāšanu.
Jūsuprāt, iedzīvotāji pēdējā laikā sāk vairāk uzmanības pievērst tam, kurš preču un pakalpojumu tirgotājs maksā nodokļus, bet kurš, iespējams, no nodokļu maksāšanas izvairās?
Pēdējos gados - no 2011. gada rudens līdz šim brīdim - ir notikusi evolūcija par labu apziņai, ka nodokļu maksājumi ir svarīgi, teiksim, izglītības jomai, pensionāriem, veselības aprūpes sistēmai. Iedzīvotāji labāk sāk apzināties, ka mēs visi esam saistīti, esam viena laivā. Sabiedrībā šo gandrīz piecu gadu laikā nostiprinājusies pārliecība, ka mums pašiem vien sava valsts jāfinansē. Tomēr, gribu vēlreiz uzsvērt, ļoti liela nozīme ir tam, cik prasmīgi tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi un cik kvalitatīvi ir valsts sektora pakalpojumi iedzīvotājiem.
Nesen Dienai Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra uzsvēra, ka būtiska nenomaksa ir pievienotās vērtības nodoklim (PVN). LDDK ieskatā - tiešām varētu pastāvēt kontroles dienestu neatklātas, vērienīgas PVN karuseļshēmas, vai problēma ir daudzi, sīki PVN nemaksāšanas gadījumi?
Runājot par PVN shēmām, jādomā, kam un kāpēc vispār ir izdevīgi veidot sarežģītu PVN nenomaksas shēmu. Tāpat aiz gara laika neviens uzņēmējs sarežģītu PVN apiešanas shēmu neveidos. Turklāt PVN shēma ir arī ļoti riskanta, un, ja ir cilvēki, kas riskē, tad jāsecina, ka tautsaimniecībā pastāv ārkārtīgi liels pieprasījums pēc skaidras naudas. Visticamāk, skaidra nauda tiek izmantota aplokšņu algu maksāšanai, tomēr ne tikai. Iespējams, skaidra nauda tiek izmantota arī kukuļdošanai. Pieļaujams, ka skaidru naudu darījuma veicējs izmanto arī savu personīgo izdevumu segšanai.
Ko darīt?
PVN shēmās bieži tiek izmantoti fiktīvie uzņēmumi, tāpēc jāsecina, ka uzņēmumu reģistrācijas aspektā ir problēmas. Skarbākais secinājums ir tāds - maz ticams, ka PVN shēmas neredz un par tām nezina tie, kam šādas shēmas būtu jāpamana un tās jāapkaro.
Minējāt pieprasījumu pēc skaidras naudas. Šī nauda paiet garām nodokļu maksājumiem vai arī banku sektoram?
Es domāju, ka tā ir skaidrā nauda, kas paiet garām ne tikai nodokļu maksājumiem, bet arī banku sektoram. Bankas attiecībā uz naudas plūsmām ļoti daudz ko pamana, turklāt patlaban tieši bankas ļoti daudz dara ēnu ekonomikas apkarošanā. Kopumā banku sektors Latvijā ir ļoti atbildīgs un nevēlas nekādā veidā atbalstīt PVN shēmas vai citus aizdomīgos darījumus. Bankas iesniedz atbildīgajiem dienestiem datus par aizdomīgiem darījumiem. Tas, kas ar banku sarūpēto informāciju notiek tālāk, ir Viestura Burkāna kunga vadītā Kontroles dienesta un tagad arī VID kompetence.
Manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, lai tiktu publiskota informācija par uzņēmumiem, kuriem ir reputācijas problēmas, jo nevar prasīt, lai citi, godprātīgie uzņēmumi, uzminētu to, kuram no potenciālajiem sadarbības partneriem jau bijušas problēmas. Nevar arī prasīt, lai uzņēmēji paši veic izpētes darbu, pārbaudot potenciālos darījumu partnerus. Valsts iestādēm jānāk uzņēmējiem palīgā, nodrošinot informāciju par negodprātīgajiem biznesa vides spēlētājiem.
Kā vērtējat ideju palielināt to nozaru skaitu, kurās tiek piemērots reversais PVN?
Pārskatīt jomas, kurās var piemērot reverso PVN, būtu ļoti svarīgi. Piemēram, graudu jomā reversais PVN jāievieš maksimāli ātri. Reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība nozarē ļoti ātri sakārto lietas pa plauktiņiem. Arī kokrūpniecības nozares sakārtošanā savulaik palīdzēja tieši reversā PVN ieviešana. Rezumējot jāsaka: visās jomās, kurās var ieviest reverso PVN, tas jāievieš.
Vai valsts sektors pietiekami ātri reaģē uz LDDK un nozaru pārstāvju ieteikumiem nodokļu jomā? Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šopavasar, komentējot Dobeles dzirnavnieka un VID konfliktu, Dienai sacīja, ka priekšlikums ieviest reverso PVN graudu nozarē bijis jau pirms vairākiem gadiem, bet Finanšu ministrija nav steigusies atbalstīt šī ierosinājuma īstenošanu.
Jā, patiešām ir tāda problēma, ka valsts sektorā situācijas izvērtēšana un matu skaldīšana notiek ļoti ilgi. Konkrēts piemērs - ēnu ekonomikas aspektā ļoti smaga situācija ir taksometru nozarē. Mēs jau divus gadus uzsveram, ka taksometru nozarē vajadzīga patentmaksa. Nesen Satiksmes ministrijā bija kārtējā darba grupas sanāksme tieši par taksometru nozares jautājumiem. Sanāksmes lielākā daļa laika tika veltīta maznozīmīgiem jautājumiem, piemēram, strīdiem par to, vai labāk rakstīt «reģistrācija» vai tomēr «sertifikācija». Būtiskiem jautājumiem laika vispār neatlika. Sanāksme beidzās ne ar ko, aizmirstot, ka nozarē strādā cilvēki, kuri gaida risinājumu. Mani tas ļoti sarūgtināja.
Vai valsts pārvaldes iestādes varētu tuvoties realitātei līdz ar Māra Kučinska valdības rīcības plāna īstenošanu?
Jaunums šajā rīcības plānā, salīdzinot ar iepriekšējo valdību rīcības plāniem, ir tas, ka tika noteikti prioritārie tautsaimniecības attīstības virzieni, norādot, ka tuvāko gadu laikā šajos virzienos nepieciešams paātrināt ekonomisko izaugsmi, lai Latvijas ekonomikas izaugsme sasniegtu 5% no IKP. Lai to panāktu, jātransformē tautsaimniecības struktūra, pārejot uz augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem. Tāpat arī jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un jāstiprina uzņēmumu konkurētspēja.
Zinot, ka patlaban notiek nodokļu sistēmas izpēte un pārbūve, LDDK uzskata, ka nākamajam gadam nekādas pārmaiņas nodokļu jomā nevajadzētu ieviest. Mēs arī uzskatām, ka ēnu ekonomikas mazināšanā nevajadzētu fokusēties tikai uz būvniecības nozari, bet arī uz citām nozarēm.
Kādi soļi LDDK ieskatā vēl būtu jāsper, lai mazinātu ēnu ekonomiku?
LDDK skatījumā ļoti svarīga ir reinvestētās peļņas piemērošana mazo un vidējo uzņēmumu sektorā. Lielajiem uzņēmumiem, it īpaši ražojošajiem uzņēmumiem, kuri aktīvi investē iekārtās un tehnoloģijās, patlaban ir pietiekami labs ar uzņēmuma ienākuma nodokli saistītais paātrinātās amortizācijas princips. Tomēr ļoti būtiski ir tas, kādā situācijā atrodas vidēja mēroga uzņēmumi. Tieši vidējā mēroga uzņēmumi ir tautsaimniecības attīstībai ļoti svarīgs segments. Vidēja mēroga uzņēmumi bieži ir sasnieguši zināmu stabilitāti, bet daudziem pietrūkst spēka vai uzņēmības, vai zināšanu, lai attīstītos tālāk. Ļoti bieži šādu uzņēmumu īpašnieki vienlaikus ir arī uzņēmuma vadītāji, viņi ir iesaistīti daudzos ikdienas darba procesos, paši brauc uz ārvalstīm pētīt potenciālos eksporta tirgus, meklē jaunas tehnoloģijas, strādā pie jaunu produktu izstrādes un sagatavošanas, un viņiem nav laika analītiski apsvērt, kas būtu jādara, lai uzņēmums no vidēja uzņēmuma kļūtu par vērienīgu tirgus dalībnieku.
Vidējiem uzņēmumiem būtu ļoti svarīgi, lai peļņu, ko viņi neņem ārā no uzņēmuma, bet ieliek gan produktos, gan pakalpojumos, vispār neapliktu ar nodokli. Efekts būtu ļoti labs un nodrošinātu to, ka vidējie uzņēmumi kļūtu spēcīgāki un izaugtu lielāki. Turklāt reinvestētās peļņas nodokļa 0% likme varētu būt instruments ēnu ekonomikas apkarošanai, jo aicinātu uzņēmējus darboties pilnībā legāli, jo situācijā, kad viņi peļņu atstāj uzņēmumā, valsts atzinīgi pasaka: «Ļoti labi! Paplašiniet uzņēmējdarbību! Kļūstiet konkurētspējīgāki!» Savukārt brīdī, kad uzņēmējs izdomā peļņu no uzņēmuma izņemt, tad gan nodoklis būtu jāmaksā.