Kurdi prasa palīdzību
ASV militārā vadība ceturtdien paziņoja, ka iepriekšējā naktī amerikāņu, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu iznīcinātāji veikuši uzlidojumus, kuros Sīrijas austrumos iznīcinātas mazas jaudas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas diennaktī spēja pārstrādāt 300-500 barelu jēlnaftas. Rūpnīcas ik dienu grupējuma kasē ienesušas divus miljonus dolāru (1,57 miljoni eiro), vēsta raidsabiedrība BBC. IS kontrolē pēdējos mēnešos nonākuši arī vairāki naftas ieguves lauki Sīrijā un Irākā.
Lielbritānijā bāzētā cilvēktiesību organizācija Syrian Observatory for Human Rights, kuras aktīvisti strādā pilsoņkara pārņemtajā Sīrijā, paziņojusi, ka ceturtdienas nakts uzlidojumos nogalināti vismaz 14 džihādisti Deir ez Zoras pilsētas apkaimē un pieci civiliedzīvotāji Hasekā.
Tomēr šonedēļ notikušie uzbrukumi neesot apturējuši IS kaujinieku panākumus kurdu apdzīvotajos rajonos Sīrijas ziemeļos. Tieši pretēji - bruņotie džihādisti esot pastiprinājuši uzbrukumus Ain el Arābas pilsētai, kas atrodas netālu no robežas ar Turciju, uz kurieni pēdējo dienu laikā ir aizbēguši 140 tūkstoši pilsētā un tās apkaimē dzīvojošo.
Kurdu spēki, kas aizsargā Ain el Arābu, apgalvo, ka kopš ASV vadīto uzlidojumu sākšanās pilsētas pievārtē sakoncentrēts lielāks skaits džihādistu un viņu rīcībā esošās militārās tehnikas. Tas apliecina, ka amerikāņiem pietrūkst atbalsta uz zemes. «Uzlidojumiem nav nozīmes. Mums ir nepieciešami sauszemes spēki,» kurdu bēglis, vārdā Hameds, sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Definē «ārvalstu teroristu»
Trešdien vēlu vakarā notika ANO DP ārkārtas sēde, ko bija sasaucis ASV prezidents B. Obama, kurš pats arī uzņēmās tās vadīšanu. Tikšanās laikā visi klātesošie ANO DP locekļi atbalstīja juridiski saistošu rezolūciju, kurā pieprasīts, lai pasaules valstis pieņem likumus, kas par nopietnu noziegumu atzītu šo valstu pilsoņu pievienošanos bruņotām džihādistu organizācijām ārzemēs.
«Valstīm ir jāsper noteikti soļi, lai novērstu ārvalstu teroristu draudus, tostarp nepieļaujot, ka terorismā aizdomās turamie iekļūst vai pārvietojas pa to teritoriju, un ieviešot likumus, kas ļauj tiesāt terorismā aizdomās turamus ārvalstniekus,» teikts rezolūcijā. Dokumentā arī definēts, ka «ārvalstu terorists» ir «persona, kas dodas uz citu valsti ar nolūku veikt, plānot, sagatavoties vai piedalīties terora aktos vai veikt teroristu apmācību».
ASV izstrādāto rezolūciju atbalstīja arī ANO DP pastāvīgās locekles Krievija un Ķīna, kuras ir kritizējušas amerikāņu uzlidojumus IS pozīcijām Sīrijā, neprasot atļauju ANO DP un Sīrijas prezidentam Bašāram el Asadam.
Briti apsvērs iesaistīšanos
ASV kopš augusta sākuma veic uzlidojumus IS pozīcijām Irākā, bet šonedēļ sāka militāros triecienus arī džihādistu kontrolētajos rajonos Sīrijā, šajā kampaņā iesaistījušās arī piecas arābu valstis. IS sastāvā Sīrijā un Irākā karo arī vairāki tūkstoši rietumvalstu pilsoņu, tāpēc arī šo valstu valdības apsver iespēju pieslieties ASV vadītajai koalīcijai.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons piektdien uz sēdi Londonā ir sasaucis britu parlamentāriešus, kuriem pašlaik ir atvaļinājums. Viņš vēlas, lai parlaments sankcionētu Lielbritānijas militāru iesaistīšanos cīņā pret IS Irākā, kuras valdība ir lūgusi Londonas palīdzību.
Arī Beļģijas parlamentā piektdien diskutēs par iespēju iesaistīties uzlidojumus Irākā, vēsta CNN. Nīderlande paziņojusi, ka uz Irāku nosūtīs sešus iznīcinātājus F-16 un 250 karavīru, kuri apmācīs Irākas armiju un kurdu spēkus.
Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns ceturtdien paziņoja, ka nav izslēgta franču iesaistīšanās Sīrijas kampaņā. Francijas iznīcinātāji pašlaik piedalās gaisa triecienos Irākā. Iepriekš valsts prezidents Fransuā Olands šādu iespēju noraidīja, bet Parīzes pozīcija varētu būt mainījusies pēc tam, kad trešdien Alžīrijas islāmistu grupējums Jund al Khilifa nogrieza galvu Francijas pilsonim Ervē Gurdelam.