Arī Ždanoka informēja
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs Dienai gan uzsver, ka rekomendācijā nevienā teikumā nav atrodams, ka valodas likums ir diskriminējošs, ir tikai vērsta uzmanība uz riskiem saistībā ar tā piemērošanu. V. Makarovs norāda, ka ANO Cilvēktiesību komiteja ir vērtējusi Latvijas ziņojumu līdz 2008. gadam. Esot radušies arī papildu jautājumi, uz kuriem sniegtas papildu atbildes. «No Latvijas 15 eksperti no dažādām valsts institūcijām, tostarp Valsts valodas aģentūras, bija ieradušies klātienē, lai atbildētu uz Cilvēktiesību komitejas ekspertu jautājumiem.» Taču, kā uzsver V. Makarovs, Cilvēktiesību komiteja nebalstās tikai uz oficiālajiem valstu ziņojumiem, bet arī uz tā sauktajiem ēnu ziņojumiem, kurus iesniedz nevalstiskās organizācijas. Tā ka ANO Cilvēktiesību komitejas ziņojums top, balstoties uz valstu oficiālo nostāju, nevalstiskā sektora sniegto informāciju un komitejas locekļu personīgajiem secinājumiem. V. Makarovs norāda, ka ANO rekomendācijām ir tikai ieteikuma raksturs un tās nekādā gadījumā nav dalībvalstīm saistošas.
Par valodas politiku un minoritāšu tiesībām savu ziņojumu iesniedza trīs nevalstiskās organizācijas: Nepilsoņu kongress, Latvijas Cilvēktiesību komiteja, kuras viena no dibinātājām ir Tatjana Ždanoka, un Starptautiskā Samierināšanās biedrība. Diemžēl par pēdējās darbību Latvijā internetā nav atrodams ne pušplēsts vārds.
Krievijas lobisms
I. Druviete uzsver, ka 1999. gadā pieņemto likumu aizvadītajos 15 gados ir ekspertējušas vairākas starptautiskās organizācijas - Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), Eiropas Padome, ANO Cilvēktiesību komiteja, EDSO augstais komisārs minoritāšu jautājumos -, kas situāciju pētījušas uz vietas. «Visas šīs institūcijas un to amatpersonas ir atzinušas, ka mūsu valodas likums ir saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un tajā ir ņemta vērā Latvijas īpašā situācija. Tādēļ esmu nepatīkami pārsteigta par šādu Cilvēktiesību komitejas paziņojumu, jo īpaši tāpēc, ka neviens netika runājis nedz ar mani, nedz Valsts valodas centra pārstāvjiem, kas varētu izskaidrot mūsu valodas politiku,» norāda I. Druviete. Ministre arī uzsver, ka Valsts valodas likums mainīts netiks, jo tas ir atbilstošs etniskajai un lingvistiskajai situācijai un nevienu starptautisku normu nepārkāpj.
Eksperte ANO jautājumos Gunda Reire Dienai atzīst, ka šādas rekomendācijas bez iedziļināšanās vietējā kontekstā ANO Cilvēktiesību komitejai godu nedara. «Jāņem vērā, ka viena no galvenajām Krievijas kārtīm ir cilvēktiesību «pārkāpumu» izspēlēšana caur starptautiskajām organizācijām. Lai arī komitejā nav neviena eksperta no Krievijas, tas nenozīmē, ka lobēšanas darbs nenotiek. Un tā nav nejaušība, ka šādas rekomendācijas parādās laikā, kad aktivizējas Latvijas nepilsoņi un krievu skolu aizstāvji,» pārliecināta G. Reire. Viņa arī uzsver, ka ANO rekomendācijas cilvēktiesību jautājumos attiecībā uz Latviju «nereti ir stipri dīvainas. Tam iemesli jāmeklē Austrumu virzienā». G. Reire bilst, ka šādas rekomendācijas ir signāls tam, ka Latvijai jāturpina skaidrojošais darbs gan par vēsturi, gan valodas un minoritāšu politiku, jo starptautiskajās organizācijās mainās eksperti un faktiski katru reizi skaidrošanas darbi jāsāk no jauna.
ANO cilvēktiesību komitejā darbojas 18 eksperti no šādām valstīm: Alžīrija, Argentīna, ASV, Dienvidāfrika, Ēģipte, Francija, Gruzija, Izraēla, Japāna, Kostarika, Lielbritānija, Maurīcija, Nīderlande, Rumānija, Surinama, Šveice, Tunisija un Vācija.