Valdībai lēmums bija jāpieņem, jo jau ceturtdien Luksemburgā notiek ES valstu iekšlietu ministru padomes sēde, uz kuru iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Vienotība) ir jādodas ar skaidru Latvijas valdības viedokli. Ministru kabineta sēdē kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA) bijis savs īpašais viedoklis, kas nav nekas ārkārtējs, jo ministriem ir tiesības tādu lūgt fiksēt protokolā. Viens no Nacionālās apvienības līderiem Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle pēc koalīcijas sēdes sacīja, ka Latvijai vajadzēja pacīnīties par īpašo statusu jeb specifisko situāciju, kāda ir piemērota Ungārijai - tajā ienācis ievērojams skaits nelegālo imigrantu no Serbijas. R. Zīle uzskata, ka arī Latvijā ir specifiski apstākļi, ar ko domāta valsts demogrāfiskā situācija, samazinoties latviešu īpatsvaram padomju gados. NA arī vērš uzmanību, ka bēgļiem no Sīrijas, visticamāk, ir arī ģimenes locekļi, kuri vēl tikai plāno ierasties Eiropā no Ziemeļāfrikas. Tāpat neesot skaidrs, kā notiks šo cilvēku integrācija, vai šis process neradīs spriedzi sabiedrībā un neatstās sekas ilgtermiņā.
Premjere L. Straujuma un iekšlietu ministrs R. Kozlovskis pēc valdības sēdes informēja, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās pieņemt bēgļus, «kas ir vienreizējs solidaritātes žests». Latvija gatava pieņemt 250 personu, par kritērijiem ņemot iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu. Lietuvā plānots uzņemt 370, bet Igaunijā - 200 patvēruma meklētāju. Premjere L. Straujuma ir konsultējusies ar kaimiņvalstu kolēģiem, kuri nav gatavi kopā ar Latviju cīnīties par specifisko statusu, uz ko mudina NA.
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis atgādināja, ka Eiropas Komisijas bēgļu pārvietošanas plāns sākotnēji paredzēja kvotu sistēmu, tādā gadījumā Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi. Vienošanās par brīvprātības principu dod iespēju noteikt mazāku skaitu, turklāt šo personu ierašanās valstī nenotiks vienā dienā, bet pakāpeniski divos gados. Kopumā ir runa par 60 000 bēgļu, no kuriem 40 000 jau ir ieradušies Itālijā un Grieķijā no konfliktu skartās Sīrijas un Eritrejas.
Eiropas Komisijas paredzētā summa par katru personu ir 6000 eiro, bet runa ir par administratīvajiem izdevumiem, kuros nav iekļauti pabalsti šiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves sākšanai. Taču no šīs naudas varēs finansēt valsts valodas apguvi katram 49 eiro apmērā. Bēgļu izvietošana paredzēta patvēruma meklētāju centrā Mucenieki, «un šo procesu varēs sākt ar esošo kapacitāti», sacīja iekšlietu ministrs. Amatpersonas vēl norādīja, ka Latvijai ir jārēķinās ar neskaidro situāciju Ukrainā, no kuras arī var pieaugt patvēruma meklētāju skaits. Integrācijas procesā plānots iesaistīt pašvaldības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju un Labklājības ministriju.
Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Edgars Tavars, kurš vēl pirms nedēļas uzsvēra, ka ZZS arī nepiekrīt bēgļu uzņemšanai, pirmdien pēc koalīcijas sēdes jau informēja par ZZS atbalstu šim procesam. «Tā kā ZZS nepiedalās Eiropas līderu sanāksmēs, mums nav citas iespējas kā uzticēties premjerei Laimdotai Straujumai un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim,» sacīja E. Tavars.