Komisijas uzdevumam ir pat nosaukums - ikgadējā KNAB priekšnieka vērtēšana, kas, jāteic, izpalika 2014. gadā. Runā, ka iepriekš komisija Jaroslava Streļčenoka paveikto vērtēja diezgan kritiski, un vienīgais, kas vadītāju izglāba, bija augstā Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika atzīme.
Sajauc galvu
Dienas aptaujātie deputāti un eksperti nemaz neuzņemas prognozēt, kad epopeja ap KNAB varētu beigties. Kļuvis zināms tas, ka Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija februāra sākumā skatīs materiālus, ko iesniegušas divas iepriekš izveidotās darba grupas, kas bija īpaši radītas KNAB izvērtēšanai. Pie vieniem ierosinājumiem strādāja Iekšlietu ministrijas darbinieki, pie otriem Valsts kanceleja. Apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) pagaidām neuzņemas prognozēt, kas no šiem ierosinājumiem tiks ņemts vērā. Turklāt sanācis tā, ka darba grupas priekšlikumus izstrādājušas pilnīgi pretējos virzienos.
«Mēs tos izskatīsim, bet tie ir divi polāri atšķirīgi viedokļi. Viena grupa iesaka KNAB pārdalīt, otra saka, ka ir jāpilnveido KNAB likums. Mans viedoklis ir tikai mans, svarīgs ir visas apakškomisijas viedoklis,» saka A. Loskutovs, liekot saprast, ka piemērotākais piedāvājums viņam tomēr šķiet izmaiņas likumā. «Tas būtu ļoti svarīgi, jo patlaban nav viennozīmīgi saprotams KNAB amatpersonu statuss, un tas rada lielas problēmas,» viņš nosaka. Kopumā deputāts, kas ir arī bijušais KNAB vadītājs, J. Streļčenoka darbu nekritizē, arī pats KNAB neesot nemaz tik slikts, kā to mālē: «Doma par to, ka KNAB darbs tiek kavēts, jo notiek iekšēji konflikti, ir pilnīgi apzināti kultivēta. Daudziem Streļčenoka personība nepatīk, tāpēc tiek mēģināts publiski pasniegt, ka KNAB neko citu nedara kā tikai kašķējas. Birojā strādā teju 150 cilvēku, nevis pieci, un viņi visi strādā, pildot savus pienākumus.» Kaut gan A. Loskutovs biroja darbu nevērtē spīdoši, sakot, ka «iet kā pa kalniem», tomēr birojs tās funkcijas, ko nosaka likums, izpilda.
Tā nedomā visi. A. Loskutova partijas biedrs Ainars Latkovskis notiekošajam pagaidām galu neredz. Viņš skaidri atklāj savu viedokli - J. Streļčenoks KNAB vadītāja amatam nav atbilstošs. A. Latkovskis uzskata, ka risinājums būtu jāsniedz Saeimas deputātiem ar savu balsojumu. Tomēr izskatās, ka tieši tas patlaban ir klupšanas akmens. Var izveidot neskaitāmas komisijas, bet to ierosinātās izmaiņas jebkurā gadījumā pieņems vai noraidīs Saeimas deputāti. Šobrīd izskatās, ka balsojums J. Streļčenokam varētu būt labvēlīgs. To ar bažām balsī atzīst arī deputāts. «Gan iepriekšējā koalīcijā, gan šajā balsu viņa gāšanai nepietiktu. Šādā gadījumā jautājums ir jāvirza atklātai balsošanu, lai sabiedrība redz, kuri viņu atbalsta, kuri ne. Tas tiešām ir kļuvis smieklīgi, cik ilgi to visu var vilkt,» sašutumu par nespēju tikt galā ar notiekošo KNAB neslēpj A. Latkovskis, norādot, ka daļai politiķu ir izdevīgi KNAB iekšējie konflikti. «Noris 10 tiesvedības pret četriem KNAB cilvēkiem. Pretkorupcijas apakškomisijas sēdē pērn pajautāju, vai gadījumā viņi neslēdz līgumus un nepiesaista ārpakalpojumus tiesāšanās darbiem. Vadītāja vietniece Ilze Jurča norādīja, ka viņi iztiek ar saviem resursiem. Bet tad rodas jautājums - kā lai KNAB normāli pilda pienākumus, ja principā visi KNAB juristi ir iesaistīti šo tiesvedību nodrošināšanā?» viņš jautā.
Pret ideju par KNAB funkciju pārdali A. Latkovskis izturas ar skepsi - šādā gadījumā būtu nepieciešamas izmaiņas likumos, kas ir lielas pārmaiņas un varētu radīt problēmas.
Nav īpašas vēlmes
Arī Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš neuzņemas prognozēt, kad epopejai pienāks beigas. Viņš norāda, ka sabiedrībai nav skaidrības, kāpēc tiek veidots tik daudz komisiju. «Arī risinājumu, izskatās, neviens nav atradis, turklāt nav arī redzama īpaša vēlme to rast,» viņš saka, tomēr oponē apgalvojumam, ka komisijas tiek veidotas tikai tāpēc, lai gāztu J. Streļčenoku no amata: «Tas nav galvenais uzstādījums. Ja tāds būtu, tad jau sen tas tiktu izdarīts. Tomēr ne Straujuma, ne Dombrovskis nebūt nav demonstrējuši to, ka viņi gribētu Streļčenoku nomainīt. Viņiem nav skaidras vīzijas par to, kā šo konfliktu risināt. Bet to viņiem var pārmest tikai daļēji, jo KNAB institucionāli ir uzbūvēts tā, lai tas būtu pasargāts no politiskās iejaukšanās,» saka V. Kalniņš, neslēpjot, ka notiekošais ap KNAB ir strupceļa situācija.
Ironiskā kārtā arī paši KNAB vadības pārstāvji grasās vērsties pie Saeimas deputātiem, lai aicinātu viņu radīt vēl vienu izmeklēšanas komisiju. KNAB vadītāja vietniece Ilze Jurča Latvijas Radio norādīja, ka tāda būtu nepieciešama, lai izvērtētu, kā «ilgstošā laika periodā tiek grauta KNAB reputācija». Runājot par premjeres ieceri veidot komisiju KNAB vadītāja ikgadējai vērtēšanai, biroja pārstāve Laura Dūša Dienai atklāj, ka KNAB nemaz vēl nav saņēmis komisijas izveides rīkojumu, kurā būtu precīzi noteikts tās darbības uzdevums. Turklāt birojā nav skaidrs, ko tad īsti topošā komisija grasās vērtēt.