Vairāk nekā desmit gadu ilgušās tendences, kas sevī iezīmēja ASV dolāra vērtības samazināšanos pret eiro, ir kļuvušas par pagātni. Eirozonas ekonomikas stagnācija, kuras apkarošanai Eiropas Centrālā banka īsteno aizvien radikālākas metodes, veicina strauju eiro vērtības mazināšanos pret to valstu, piemēram, ASV un Lielbritānijas, valūtu, kuru tautsaimniecība pēdējā laikā spējusi ne tikai tikt galā ar pēckrīzes depresiju, bet vismaz pagaidām uzrādīt arī noturīgu augšupeju. Sevišķi straujš kritums vērojams pret dolāru, gada laikā eiro kursam pret ASV valūtu sarūkot par 22% un atrodoties zemākajā līmenī kopš pagājušās desmitgades sākuma.
Latvijā iedzīvotājiem valūtas vērtības kritums saistās ar nestabilitāti un būtisku inflācijas pieaugumu - kā tas notika sabrūkot PSRS ekonomikai. Arī iepriekšējā finanšu krīzē notikušie spekulantu uzbrukumi Latvijas latam daļai iedzīvotāju raisīja bailes no devalvācijas, vedinot savus ietaupījumus pārvērst citās valūtās. Tomēr, līdzīgi kā 2009. gadā, arī patlaban nav jāuztraucas, ka svārstības valūtu tirgū varētu izraisīt iedzīvotāju masveida izputēšanu, drīzāk gan pretēji - eiro vērtības kritums sola ievērojamus ieguvumus tiem, kuri eksportē ārpus eirozonas valstīm. Skeptiķi uzreiz iebildīs, norādot, ka līdz ar eiro kursa kritumu var nākties dārgāk maksāt par naftu, gāzi un citām izejvielām, kuru cena tiek izteikta dolāros. Tāpat droši vien daudzi atgādinās, ka Latvijas imports pārsniedz eksportu, tāpēc potenciālie zaudējumi uz valūtu kursu rēķina pārsniedz ieguvumus.
Protams, eiro vērtības samazināšanās ietekmēs izejvielu galacenu mazumtirdzniecībā, un patlaban Latvijā to izteikti var novērot degvielas uzpildes staciju cenrādī, jo, lai arī pasaulē naftas produktu cenai vērojams kritums, degvielas cena pēdējos mēnešos nedaudz palielinājusies. Tomēr tālākā nākotnē viss būs atkarīgs no tā, kas samazināsies straujāk - naftas cena pasaules biržās vai eiro kurss pret dolāru. Ja aplūkojam izmaiņas ilgākā laika periodā, tomēr redzam, ka naftas un tās produktu cena ir mazinājusies arī eiro izteiksmē, tāpēc šobrīd degvielas mazumtirdzniecības cena ir apmēram par 10-15% mazāka nekā pirms gada.
Ieguvumi meklējami arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējā, piemēram, Lielbritānijā, kur zemāks eiro kurss pret mārciņu mūsu uzņēmumiem ļauj vieglāk vienoties par eksporta preču piegādes cenu. Tāpat eiro kritums pret dolāru, lai arī samērā nedaudz, tomēr slāpē negācijas, kas saistītas ar Krievijas rubļa nestabilitāti. Tas ir labvēlīgs konkurētspējai arī Zviedrijas un Norvēģijas tirgū, kuras arī ierindojas Latvijas eksporta partneru pirmajā desmitniekā. Jāpiebilst, ka valsts kopējie ieguvumi noteikti ir lielāki par zaudējumiem, jo vismaz pērn eksports naudas izteiksmē uz minētajām četrām valstīm ir bijis lielāks nekā imports.
Paralēli tam inflācijas rādītājs šobrīd balansē uz nulles robežas, līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem nekādā ziņā nav jāuztraucas par valūtas devalvācijas izraisītu pirktspējas kritumu.