Arī mediķi novērtējuši iespēju nacionālajos parkos atgūt garīgos un fiziskos spēkus. «Nīderlandē ārsti dažkārt zāļu vietā pacientam izraksta uzturēšanos aizsargājamā dabas teritorijā. Pasaulē jau akceptējuši atziņu, ka, ieguldot līdzekļus aizsargājamā dabas teritorijā, tiek veicināta arī sabiedrības veselība. Mums vēl ir jāiemācās pārdot dabu ne tikai no sugu un biotopu viedokļa, bet arī parādīt tās ekonomisko vērtību. Arī cilvēka veselību var aprēķināt naudā,» norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš. Piemēram, Skandināvijā uzņēmējdarbības princips nacionālajos parkos balstīts nevis uz to, lai teritoriju pārvērstu ar viesnīcām, izklaides parkiem, SPA, bet gan tiek piedāvāti vienas dienas maršruti pa dabas takām, savukārt viesnīcas un pārējais serviss tiek izvietots nevis īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā, bet blakus parkam.
Arī Latvijā ir palielinājusies interese par garajiem pastaigu maršrutiem. Rolands Auziņš šīs idejas attīstībā saskata perspektīvu: «Vajadzētu uztaisīt vienu marķētu kājām ejamu taku, kas ved cauri Latvijai no rietumiem līdz austrumiem vai no ziemeļiem līdz dienvidiem - gan cauri aizsargājamām teritorijām, gan apdzīvotām vietām ar noteiktos attālumos izvietotiem viesu namiem, kempingiem. Lai ideju realizētu, nepieciešama uzņēmēju sadarbība un atbilstoša infrastruktūra. Igaunijā tāda taka jau ir, tās sākums ir Iklā - netālu no Latvijas un Igaunijas robežas pie Ainažiem.»