Labklājības ministrija (LM) savu lēmumu slēgt Kalkūnus pārskatīja pēc saņemtajiem iebildumiem ne tikai no aprūpes centra klientu piederīgajiem, bet arī Daugavpils novada domes un citiem. Augusta beigās J. Reirs Dienai sacīja, ka lēmums nav akmenī cirsts un ir nepieciešama rūpīga analīze. Tagad viņš saka, ka ministrija joprojām veic pastiprinātu izvērtēšanu, bet iezīmējas lietas, kuras izpildot varētu lēmumu par slēgšanu atcelt. Jautājums gan nav tikai par tiem bērniem, kas dzīvo Kalkūnos. Ļoti daudz bērnu ar veselības problēmām un invaliditāti dzīvo arī ģimenēs, un LM iecerētā deinstitucionalizācija paredz ģimenēm pietuvinātu pakalpojumu ieviešanu, piemēram, dienas centrus, darbnīcas. Mērķis ir panākt, lai šie bērni integrētos sabiedrībā, nevis visu savu laiku pavadītu četrās sienās. «Ja LM būs pārliecība, ka Daugavpils dome un novads iesaistīsies deinstitucionalizācijas procesā un spēs izveidot šos pakalpojumus, tad nav iemesla Kalkūnu slēgšanai,» atzīst ministrs. Šobrīd tiek gatavoti dokumenti, lai varētu parakstīt vienošanos starp ministriju un pašvaldībām. Gala lēmumam vēl vajadzīgs atzinums no LM un bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, bet būtiski, lai arī abas pašvaldības apliecina gribēšanu un varēšanu šāda veida pakalpojumus ieviest. J. Reirs vēl piebilst, ka, protams, Daugavpilī jau tagad ir dažādas iespējas, bet «viennozīmīgi ir jāizmanto arī visa tā Eiropas nauda, kas tiek piedāvāta šo pakalpojumu un to infrastruktūras izveidošanai».
Iepriekš viens no iemesliem Kalkūnu slēgšanai bija ēku stāvoklis. Pēc LM teiktā, ēkas ir novecojušas un to drošai izmantošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Tagad J. Reirs apgalvo, ka, nepaplašinot Kalkūnu kompleksu, papildu līdzekļi tomēr nav jāiegulda.
Daugavpils domes vadītājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) Dienai apstiprināja, ka pašvaldība ir gatava atbalstīt un attīstīt visus projektus, lai bērni un pieaugušie ar īpašām vajadzībām varētu dzīvot ģimenēs un nebūtu izolēti no sabiedrības. Tomēr ir situācijas, kad vienīgais glābiņš ir tikai šāds centrs. Tāpat domes priekšsēdētājs uzskaita virkni pakalpojumu, kas jau ir pieejami, piebilstot, ka viņu pienākums ir izmantot ne tikai to finansējumu, ko piedāvā Eiropas Savienības fondi, bet arī citu valstu pieredzi.
Ar Daugavpils novada domi, kuras teritorijā centrs atrodas, Dienai gan sazināties neizdevās. Arī filiāles Kalkūni vadītāja Skaidrīte Kazanova nemācēja teikt, kāds ir pašvaldības piedāvājums. Oficiāli prasības pašvaldībām vēl nav izvirzījusi arī ministrija. 28. septembrī domē paredzēta tikšanās ar LM pārstāvjiem, kad varētu runāt jau par konkrētām lietām, piebilda S. Kazanova. Skaidru plānu, lai varētu izdarīt secinājumus, vēlas redzēt arī Tiesībsarga birojā.
Par Kalkūnu likteni šodien spriedīs arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Sociālo un darba lietu komisijā. Tās vadītāja Aija Barča (ZZS) Dienai sacīja, ka komisija gan viedokli nepaudīs, tikai uzklausīs iesaistītās puses.