Bankas un pārējā ekonomika, un cilvēku labklājība neeksistē paralēli, bet ciešā kopsakarā. Tas ir vienots organisms, turklāt lielākas banku problēmas ietekmē cilvēkus un uzņēmumus gan tieši - kā noguldītājus un kontu turētājus, un kredītņēmējus -, gan netieši - smagi ciešot valsts budžetam un no tā finansētajām programmām, apstājoties kreditēšanai, strauji paātrinoties ekonomikas kritumam un bezdarba kāpumam. Banku klientiem, kuri ir aizņēmušies naudu ārvalstu valūtā, lata kursa pavājināšanās dēļ parāds un attiecīgi regulāro maksājumu summa latu izteiksmē pieaugtu. Procentuāli šis pieaugums būtu tikpat liels, cik lata kursa samazinājums pret aizņemto valūtu. 2009.gada beigās aptuveni 93% no rezidentiem izsniegto kredītu kopapjoma bija kredīti ārvalstu valūtā (galvenokārt eiro). Aizņēmēji lielākoties ir mājsaimniecības, kā arī uzņēmumi, kuru bizness saistīts ar iekšzemes tirgus apkalpošanu, t.i., aizņēmēju ienākumi pārsvarā ir latos. Tas liecina, ka devalvācija tiešā veidā skars gandrīz katru no banku aizņēmējiem.
Situāciju vēl vairāk saasinās devalvācijas periodam raksturīgais bezdarba pieaugums, cenu kāpums un reālās pirktspējas kritums. Kopumā tas rada maksātnespējīgu uzņēmumu un ģimeņu skaita nozīmīgu pieaugumu. Jau pašlaik redzam, cik būtiski pieaug kavētie kredīti tautsaimniecības lejupslīdes ietekmē. Latvijas bankas pašreizējas krīzes laikā ir izveidojušas vairāk nekā miljards latu lielus uzkrājumus kredītu zaudējumu segšanai! Devalvācijas dēļ banku zaudējumi ļoti būtiski un strauji palielinātos. Bankas pērn aktīvi veica papildu ieguldījumus savu kapitālu stiprināšanā un arī turpmāk plāno to darīt, nevienai bankai un tās akcionāriem kapitāla palielināšanas iespējas nav neierobežotas. Turklāt jāņem vērā, ka devalvācijas rezultātā banku zaudējumu pieaugums varētu būt īpaši straujš. Tas nozīmē, ka laiks lēmumu pieņemšanai par papildu resursu atrašanu kapitāla palielināšanai būs ievērojami īsāks. Tas novestu pie atkārtotas nepieciešamības banku glābšanā iesaistīties Latvijas valstij, novirzot aizņemamus līdzekļus no valsts budžeta banku rekapitalizācijai vai pat noguldījumu izmaksāšanai no noguldījumu garantiju fonda.
Ko rāda citu valstu pieredze? Meksikas peso devalvācijai 1994.gadā par 15% un pārejai uz peldošo valūtas kursu sekoja masveida kavēto kredītu pieaugums, kas līdz ar būtisku procentu likmju pieaugumu padarīja to atmaksu faktiski neiespējamu. 1995. gada beigās kavēto kredītu līmenis Meksikas banku sektorā sasniedza 36%, savukārt gadu vēlāk jau 52,6%! Lai glābtu banku sistēmu, valdība bija spiesta īstenot vērienīgu naudas ieplūdināšanas programmu problēmās nonākušajās bankās, kā arī banku pārņemšanas un kredītņēmēju atbalsta programmas. Kopējie Meksikas valsts budžeta izdevumi banku glābšanai krīzes periodā tika novērtēti kā 19% no valsts IK (salīdzinot ar Latviju, tas būtu vairāk nekā izglītības un veselības budžets!). Uzņēmumu un mājsaimniecību finansiālā stāvokļa pasliktinājums devalvācijas dēļ ir bijis galvenais avots Austrumāzijas ekonomikas kritumam 1997.gadā.
Devalvācija veicinātu arī procentu likmju pieaugumu, kas būs devalvācijas izraisītās augstās inflācijas un nenoteiktības sekas. Meksikā 1995. gadā inflācija pieauga no 7% uz 50%, līdzīgs fenomens tika novērots arī krīzes laikā Austrumāzijas valstīs 1997.gadā. Procentu likmju pieaugums nozīmē lielākus kredītu procentu maksājumus aizņēmējiem, kas, no vienas puses, ir papildu slogs kredītņēmējiem un, no otras puses, ir šķērslis kreditēšanas atdzīvināšanai.
Vēl viens būtisks kanāls, caur kuru devalvācija ietekmētu banku sektoru, ir tās rezultātā izraisītā uzticības krīze. Tā var veicināt ne tikai latu noguldījumu konvertāciju ārvalstu valūtās, bet arī noguldījumu masveida izņemšanu no bankām. 2008.gada septembrī-oktobrī, kad līdz Latvijai nonāca finanšu krīzes neuzticības vilnis, kopējā noguldījumu aizplūde Latvijas banku sektorā pārsniedza 700 milj. latu! Visiem ir saprotams, ka pat visdrošākā banka straujas noguldījumu aizplūdes gadījumā nonāks finansiālās grūtībās.
Kopumā ir acīmredzams, ka lata devalvācija radītu nopietnus banku sistēmas asinsrites traucējumus. Atšķirībā no kāda konkrēta uzņēmuma, ekonomikas dalībnieka vai pat sektora interesēm Latvijas Banka skatās uz ekonomiku un finanšu sistēmu kopumā, uz savstarpējo saikni starp procesiem. Šādi raugoties, devalvācija ir drauds ne tikai bankām, bet Latvijas ekonomikai kā sistēmai un Latvijas sabiedrībai.