Savukārt Turcijas valdība šonedēļ izsauca Vācijas vēstnieku, lai saņemtu paskaidrojumus, kāpēc Vācijas Konstitucionālā tiesa aizliedza pārraidīt Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana uzrunu vairākiem desmitiem tūkstošiem viņa atbalstītāju, kuri svētdien bija sapulcējušies Vācijas pilsētā Ķelnē.
Jāizpilda noteikumi
Pagājušajā gadā Eiropā ieradās vairāk nekā miljons migrantu un patvēruma meklētāju, vairākums no viņiem - Vācijā. Lai samazinātu milzīgo migrantu plūsmu, ES un Turcija martā noslēdza vienošanos, kas paredz, ka Turcija no Grieķijas uzņem atpakaļ tos migrantus, kuri nevar pretendēt uz patvērumu ES. Apmaiņā pret katru migrantu ES apņēmās uzņemt vienu sīriešu bēgli un apsolīja Turcijai finansiālu palīdzību trīs miljardu eiro apmērā. Abas puses arī vienojās atsākt sarunas par Turcijas uzņemšanu ES un atļaut turkiem brīvu pārvietošanos Šengenas zonā.
Kopš vienošanās noslēgšanas ik dienu, šķērsojot Egejas jūru, no Turcijas Grieķijā nonāk vidēji 89 migranti. Salīdzinājumam - pirms tam katru dienu Grieķijā no Turcijas ieradās vidēji 1740 migrantu, liecina Eiropas Komisijas apkopotie dati. Tomēr Grieķijas varasiestādes apgalvo, ka kopš 15. jūlijā Turcijā notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma migrantu plūsma «pastāvīgi un acīmredzami» palielinās, raksta EUobserver.com.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu intervijā vācu laikraksta Frankfurter Allgemeine Zeitung pirmdienas numurā brīdināja, ka Ankara varētu atteikties pildīt vienošanos ar ES, ja Brisele līdz oktobrim nepaziņos par bezvīzu režīma ar Turciju ieviešanu. ES līdz šim kavējusies izpildīt šo solījumu, jo Turcija neesot izpildījusi 72 priekšnoteikumus, tajā skaitā grozījusi pretterorisma likumdošanu, kas pārlieku plaši interpretējot terorismu, tādējādi atļaujot Turcijas varasiestādēm vērsties pret valdības kritiķiem, kā tas redzams arī pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma.
Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriēls paziņojis, ka tikai no Turcijas ir atkarīga vīzu režīma atcelšana. «Vāciju un Eiropu nekādā gadījumā nevar šantažēt,» sacījis politiķis. Viņam piebalsojis arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. «Turcija ir piekritusi izpildīt visus priekšnoteikumus, taču līdz šim to nav izdarījusi,» viņu citē Deutsche Welle. «Abpusēji ultimāti un draudi tagad nepalīdzēs.»
Merkele - diktators
Turcijā plašu nopēlumu izpelnījies Vācijas tiesas lēmums «drošības apsvērumu dēļ» neatļaut pārraidīt Turcijas prezidenta R. T. Erdogana uzrunu aptuveni 40 tūkstošiem viņa atbalstītāju, kas svētdien Ķelnē piedalījās demonstrācijā, lai paustu atbalstu turku līderim pēc 15. jūnijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma.
Turcijas ES lietu ministrs Omers Čeliks tiesas lēmumu nodēvējis par «pilnīgu atteikšanos no vārda brīvības un demokrātijas». «Kauns pieredzēt, ka ES nespēj uzturēt demokrātijas principus un izrādīt solidaritāti kandidātvalstij, kurai draudēja apvērsums,» viņu citē ziņu aģentūra Anadolu.
Savukārt Turcijas valdības kontrolētais laikraksts Aksam pirmdien uz vāka bija publicējis attēlu, kurā Vācijas kanclere Angela Merkele redzama ar uzzīmētām Hitlera ūsiņām un uzrakstu «Heil Merkel!». Avīze Vāciju raksturo kā turkiem «naidīgu teritoriju», bet A. Merkeli salīdzinājusi ar diktatoru, kas grib apklusināt R. T. Erdoganu.