Arī banku sektors pēc ekonomiskās krīzes kļuvis prasīgs. No otras puses, valsts institūciju prasībām un banku ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmējdarbību ir pozitīvā puse - uzņēmumi sākuši rūpēties par savu finanšu veselību un dara to aizvien vairāk.
Lai saglabātu uzņēmumu «veselīgu», ir pieejami dažādi līdzekļi, no kuriem pats vienkāršākais, bet bieži vien nenovērtēts - sekot līdzi savai kredītvēsturei pastāvīgi un, tiklīdz rodas sarežģījumi, risināt tos uzreiz, neatliekot. Nedrīkst aizmirst, ka laba kredītvēsture ir nozīmīga ne tikai sadarbojoties ar banku, bet arī strādājot ar partneriem, klientiem, jo tas rada uzticību pret uzņēmumu, labu tā reputāciju.
Uzņēmumiem jau sarunu veikšanas procesā ar ārzemju partneriem ir svarīgi apzināties, kāda ir to kredītvēsture un uz kādiem sadarbības nosacījumiem partneri varētu piekrist. Tajā pašā laikā bieži vien uzņēmumi pieņem, ka kredītlimiti un kredītreitingi ir pieejami tikai lieliem uzņēmumiem. Jāsaka gan, ka tā nav. Arī nelielam uzņēmumam, kurš ir iesniedzis savu gada pārskatu, ir iespējams aprēķināt, kāds ir tā kredītreitings. Un šis ir svarīgs jautājums, jo kredītreitings atspoguļo menedžmenta darba rezultātu: kāda bijusi uzņēmuma peļņa, kur tā ir novirzīta, kāds ir stāvoklis ar apgrozāmajiem līdzekļiem, kādas ir pārdošanas/ražošanas/pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kādi bijuši iepriekšējo gadu zaudējumi.
Tieši tāpat mūsu uzņēmumi izvērtē savus ārzemju potenciālos pircējus: kādos tirgos tie strādā, kādi ir rezultāti, vai nav bijusi negatīva informācija un tā tālāk. Pašreizējā informācijas pieejamības laikmetā nepavisam nav sarežģīti atrast datus par kādu no ārzemēs esošajiem uzņēmumiem. Laba reputācija (ne tikai Latvijas tirgū, bet arī ārzemēs) ir viens no konkurenci paaugstinošiem faktoriem un valsts ekonomiskās veselības rādītājs.
Pasaules prakse apstiprina, ka caurskatāmība un informācijas pieejamība sniedz lielāku pārliecību par sevi un rada izaugsmei piemērotu vidi. Uzticības trūkums uzņēmējdarbības vidē burtiski «atņem» peļņu un bremzē progresu. Jo mazāk uzticības, jo lēnāk tiek pieņemti lēmumi, vilcināti uzņēmējdarbības darījumi, bet vairāk resursu tiek tērēts kontrolei un pārbaudēm. Varētu teikt, bizness joprojām turpina maksāt «uzticības trūkuma nodokli», kas tā vietā varētu būt investīcija uzņēmuma izaugsmē.
*Marsh kredītrisku konsultante