Pašmāju «liberāļiem» un «konservatīvajiem» kārtējo reizi saejot matos - šoreiz saistībā ar Stambulas konvenciju -, pirmie otrajiem kārtējo reizi pārmeta teju vai slēptas simpātijas pret Putina režīmu, precīzāk - tā deklarēto atbalstu «tradicionālajām» vērtībām.
Šie pārmetumi liekas pārspīlēti un brīžiem vienkārši nekorekti (piemēram, Nacionālās apvienības cilvēki tieši aktīvi piedalījās protesta akcijās pret Krievijas politiku Ukrainā). Tajā pašā laikā mūsu «konservatīvajiem» varbūt tiešām noderētu saprast, ka atmiņu politika un «vērtību» konstruēšanas politika Krievijā ir farss. Gan tāpēc, ka tā nevar būt citāda autoritāras valsts apstākļos, gan tāpēc, ka «tradicionālisms» mūsdienās objektīvi ir tikai konstrukcija. Neatkarīgi no valsts.
Krievijas situācija, protams, ir specifiska (īpaši vērienīgas vēsturiskas pārmaiņas XX gadsimta ietvaros), tomēr atļaušos te garāku citātu no kādas Krievijas publicista Andreja Desņicka esejas, kurš «tradicionālisma» vietā lieto jēdzienu «arhaika» (no akadēmiskā viedokļa tam nav nedz pozitīvu, nedz negatīvu konotāciju). Tātad: «Mēģinot nonākt viņam nepazīstamajā arhaikā, mūsdienu Krievijas cilvēks netrāpa un nonāk labi zināmajā padomju modernā - tajā pašā modernā, kas parādījās, lai arhaiku iznīcinātu. (..) Un kā gan lai būtu citādi? Kaut kāds Hermans Sterļigovs (viens no pirmajiem miljonāriem pēc PSRS sabrukuma Krievijā - M. Z.) ataudzēja bārdu, uzvilka mājās austu kreklu (..) ne jau tāpēc, ka tā dzīvoja viņa tēvs un vectēvs. Nē, tā ir bēgšana uz iedomāto arhaiku no nepatīkamā mūsdienu postmoderna, kura ietvaros Sterļigovs, šķiet, sasniedza visu, ko vēlējās, bet pēc tam viņam vienkārši kļuva garlaicīgi. Šis realitātes radikālās pārveides projekts ir absolūti modernistisks projekts. (..) Ļevam Tolstojam, lai «ietu tautā» (te tiek lietots faktiski nepārtulkojams apzīmējums krievu valodā «oprostitsja» - M. Z.) pietika pārkāpt slieksni un sākt dzīvot tā, kā dzīvoja apkaimes «mužiki». Ja mēs gribēsim rīkoties kā Tolstojs, mums šie «mužiki» vispirms ir jāizgudro...»
Man personīgi mūsdienu Rietumi (plašā nozīmē) izraisa ne visai priecīgas pārdomas, tomēr ir jāņem vērā, ka nav arī tādas «pareizo vērtību» platformas, no kuras esam «novirzījušies», bet kurā varam «atgriezties». Mēs nevaram mūsdienu Latvijā rekonstruēt, tēlaini izsakoties, Virzas Straumēnu Latviju, jo tad mums ir jāignorē vairāk nekā pusgadsimts, kas bijis pa vidu.
Indivīdam ir tiesības noraidīt moderna laikmetu (ja tas notiek, nenogalinot līdzcilvēkus, - sk. islāma teroristi). Tomēr viņa alternatīva jebkurā gadījumā būs kaut kas jauns. Piemērs no XIX gadsimta sākuma Vācijas mākslas vēstures. Nācariešu grupa noraidīja sava laika kultūru un iedvesmu meklēja viduslaikos. Tomēr skaidrs, ka «viduslaiki» viņu gleznās ir interpretācija par viduslaikiem.
Līdz ar to mūsu «konservatīvajiem» es ieteiktu: a) skaidri saprast, ka «tradicionālo vērtību» aizstāvēšana Krievijā, ASV vai Polijā utt. ir fikcija, b) ja sirdī ir šis moderna noraidījums, veidot alternatīvu tam pašiem, neapelējot pie pagātnes.