Jādeislamizē Rietumi
Pieminot sprādzienos Briseles lidostā un Mālbēkas metrostacijā nogalinātos, 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji kopīgā paziņojumā nosodīja terora aktus, norādot, ka tie tikai «stiprinās apņēmību aizsargāt eiropeiskās vērtības un iecietību pret neiecietīgiem uzbrukumiem». Viņi arī mudināja eiropiešus būt «vienotiem un nelokāmiem cīņā pret naidu, ekstrēmismu un terorismu».
Ultranacionālisti un eiroskeptiķi pēc Briseles uzbrukumiem izvēlējās nevis vienot, bet šķelt Eiropas iedzīvotājus.
Nīderlandes Brīvības partijas vadītājs Gērts Vilderss, kurš šomēnes stājās tiesas priekšā par naida kurināšanu pret vietējo marokāņu kopienu, Briseles terora aktos apsūdz islāmu. «Cilvēkiem ir jāatklāj patiesība. Šīs asinsizliešanas cēlonis ir islāms. Mums ir jādeislamizē Rietumi. Tas ir vienīgais ceļš, kā nosargāt mūsu dzīvību un brīvību,» viņš sacīja portālam Breitbart.
Viņa sabiedrotā, Francijas galēji labējās partijas Nacionālā fronte līdere Marina Lepena vainoja Eiropas valdības nenopietnā attieksmē pret islāma radikālismu. «Man nav sajūtas, ka islāma fundamentālisms tiktu uztverts kā drauds, kas tas patiesībā ir,» paziņojusi M. Lepena. «Bet tie, kuri nosoda islāma fundamentālismu, tiek apsūdzēti islāmofobijā.»
Pret imigrantiem noskaņotā Itālijas partija Ziemeļu līga uzbrukumos Briselē vainoja ES. «Mēs esam šokēti un dziļi satriekti par dzīvēm, ko salauza islāma naids,» partijas pārstāvju teikto citē izdevums The Wall Street Journal. «ES institūcijas ir vājas, trauslas, bezpalīdzīgas, tās pieļāva šos slaktiņus.»
Pēc Briseles notikumiem arī pastiprinājušies aicinājumi slēgt ES iekšējās robežas un pārskatīt imigrācijas politiku. «Lūdzu, slēdziet robežas! Mēs nevaram apturēt terorismu, ja tās būs atvērtas,» Beļģijas flāmu nacionālistu partija Vlaams Belang vērsās pie valsts premjerministra Šarla Mišela. Viņu pozīcijai piekrīt arī viens no Austrijas Brīvības partijas līderiem Heincs Kristiāns Štrahe: «Šie uzbrukumi izgaismo, kādēļ bezatbildīga masu imigrācija no arābu pasaules ir jāizbeidz uz visiem laikiem.»
Analizējot iemeslus, kāpēc teroristi varēja sarīkot uzbrukumus Briselei, tiek piesaukta Beļģijas politiskā un lingvistiskā sašķeltība. Britu izdevums The Independent norāda, ka galēji labējie un eiroskeptiķi var izmantot Beļģiju kā piemēru tam, «kas notiek, ja mirst spēcīga nacionālās identitātes sajūta un pārstāj funkcionēt stipras nacionālās institūcijas».
UKIP izdevība
Pērn novembrī Parīzē un šonedēļ Briselē notikušajiem teroristu uzbrukumiem var būt nopietns iespaids uz jūnijā Lielbritānijā paredzēto referendumu par valsts turpmāko dalību ES.
Eiroskeptiskās un pret imigrāciju noskaņotās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) vadītāji nekautrējās izmantot terorismu ES administratīvajā galvaspilsētā Briselē kā argumentu par labu Lielbritānijas aiziešanai no ES.
«Šie šausminošie terora akti apliecina, ka Šengenas zona un pavirša robežkontrole apdraud mūsu drošība,» dažas stundas pēc otrdienas uzbrukumiem Briselē paziņoja Eiropas Parlamenta deputāts un UKIP runasvīrs Maiks Hukems.
Partijas vadītājs Naidžels Farādžs tviterī pārpublicēja konservatīvā izdevuma The Daily Telegraph žurnālistes Alisones Pīrsones ierakstu, kurā viņa nokaunināja valsts dalības ES atbalstītājus, kuri «uzdrīkstas teikt, ka mēs būsim drošāki, paliekot ES».
Vietnes Bloomberg View publicists Marks Čempions uzskata, ka valsts atrašanās vai neatrašanās ES nepadarīs Lielbritāniju imūnu pret terorismu: «2005. gada 7. jūlija sprādzienus sabiedriskā transporta sistēmā sarīkoja gados jauni briti, kuri valstī atgriezās nevis no Šengenas zonas dalībvalstīm, bet teroristu sagatavošanas nometnēm Pakistānā.»