Jāsaka, pagājušais gads bija interesants ar to, ka nodokļu ieņēmumi būtiski svārstījās, it sevišķi tas attiecas uz pievienotās vērtības nodokli (PVN). Pozitīvs pavērsiens bija vērojams gada beigās - novembrī un decembrī, kad iekasējām vairāk, nekā attiecīgajos mēnešos bija plānots. Izskaidrot, kas noticis, ir ļoti grūti. Janvāris tradicionāli ir klusais mēnesis, ņemot vērā, ka visi naudu iztērējuši, izskatās, ka PVN ieņēmumu plāni janvārī neizpildīsies. Savukārt akcīzes nodokļa plāni ir izpildīti, redzam, ka iestrādes kontrabandas apkarošanā devušas rezultātu.
Tie, kas izvairās no nodokļu nomaksas, nodara kaitējumu ne tikai valstij, bet arī godprātīgajiem uzņēmējiem, jo veidojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi. Sadarbojaties ar uzņēmēju organizācijām šajā jomā?
Jā, vēl pirms kļūšanas par VID ģenerāldirektori, kad biju atbildīga par nodokļu administrācijas jautājumiem, biju izveidojusi labu sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, to turpinu arī tagad. Visaktīvākā sadarbība mums ir ar Latvijas Darba devēju konfederēciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi, Latvijas Nodokļu konsultantu asociāciju. Papildus tam mums ir arī konsultatīvās padomes, notiek sarunas ar nozaru asociācijām utt. Pagājušajā gadā izveidojās daudz ciešāka sadarbība arī ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā. Kādreiz sadarbojāmies tikai vadītāju, tagad arī ekspertu līmenī - ir izveidas darba grupas, kur par katru jautājumu uzņemas virsvadību kāda no valstīm, tiekamies, dalāmies pieredzē gan no tehnoloģiju, gan metodikas, gan likumdošanas viedokļa, un tas, protams, arī ir savu rezultātu devis.
Ir jau padomā kādas likumu un citu normatīvu pilnveidošanas iniciatīvas?
Turpināsim iesākto ceļu, vēl vairāk ierobežojot iespējas iejaukties kases aparātu darbībā. Rosināsim valdībā noteikt, ka katram kases čekam jābūt automātiski parakstītam ar drošu parakstu un lai šie dati nonāk uz mūsu serveriem, kas ļautu attālināti monitorēt. Tās ir, protams, investīcijas, tāpēc tagad rēķinām, cik tas varētu izmaksāt, un domājam, kā piedāvāt dažādus finansēšanas modeļus. Saprotam, ka tas būs saistīts ar papildu izdevumu slogu arī godprātīgajam uzņēmējam. Sasteigt šo jautājumu negribam.
Tāpat mums šķiet, ka ir pienācis laiks izveidot vienotu valsts reģistru preču pavadzīmju izrakstīšanai. Diemžēl joprojām ir daudz gadījumu, kad negodīgie nodokļu maksātāji, savstarpēji vienojoties, anulē izrakstītās pavadzīmes un tās, protams, neparādās grāmatvedības uzskaitē, attiecīgi netiek nomaksāti nodokļi par darījumiem.
Un, runājot par privātpersonām?
Ir ieviests diferencētais neapliekamais nodoklis, nākamgad daudz vairāk cilvēku vēlēsies atgūt nodokļa pārmaksu. Tas mums prasīs ļoti lielus resursus un jo sevišķi, ņemot vērā, ka pamatā būs jāstrādā ar maznodrošinātiem klientiem, kuriem bieži vien mājās nav datora un nav iemaņu darbā ar to. Rosināsim ļaut automatizēt daļu no procedūras, uz tās informācijas pamata, kas mūsu rīcībā jau ir, pašiem aprēķinot, cik jāatmaksā konkrētajam cilvēkam. Nevis kā tagad, kad cilvēks vispirms raksta iesniegumu. Te, protams, jāskatās, vai budžets to var atļauties. Protams, lai to ieviestu, ir virkne priekšnosacījumu, tajā skaitā mums jāzina fiziskās personas konts, uz ko pārskaitīt aprēķināto naudu.
Ikgadējās deklarācijas jau tagad daudzi aizpilda, lai atgūtu nodokļu pārmaksu.
Domājam, kā to padarīt ērtāku, iekļaujot datus arī par dzīvības apdrošināšanas maksājumiem, tāpat izglītību. Šis ir pirmais gads, kad VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) uzrādīsies arī no augstskolām saņemtā informācija. Proti, tas, ko vecāki vai bērni samaksājuši par izglītību un kas daļēji atmaksājams. Vēl deklarācijās būtiski ir cilvēku maksājumi par veselības pakalpojumiem, bet tos automatizēt, kamēr ir nesakārtota uzskaite medicīnā, ir pāragri.
Parādījās informācija, ka vēlaties, lai visas fiziskās personas obligāti ir EDS lietotāji.
50% no fiziskajām personām, kuras pagājušogad iesniedza deklarācijas, ir par maz. Jā, mums gada laikā EDS lietotāju skaits pieauga par 20%, bet ar to nepietiek. Mēs varam noteikt, ka ir izņēmumi, - ja cilvēks ir vecāks par, pieņemsim, 60 gadiem, varam viņu apkalpot klātienē, bet vismaz jaunajiem noteikti jāspēj iesniegt deklarāciju internetā. Nu jau vairāk nekā 60 pašvaldībās ir universālie klientu apkalpošanas centri, kas sniedz arī mūsu pakalpojumus. Katrs var vērsties savā pašvaldībā, tāpat esam runājuši ar bibliotekāriem. Nodarbinātības valsts aģentūru, kura rīko dažādus kursus, esam mudinājuši cilvēkus apmācīt arī EDS lietošanā. VID mājaslapā ir videosižeti, kā lietot EDS. Pārliecinām cilvēkus, ka tas ir samērā vienkārši, ka nav arī nekāda informācija par sevi jāmeklē - tas, kas ir VID rīcībā, tur uzrādās, to var papildināt, ja ir vēl kas būtisks.
Jūsu vadītā iestāde pēdējā laikā skarbi kritizēta par personāla jautājumiem. Kā attīrāties no tādiem, kas nedara godu?
Jāsaprot, ka VID ir iestāde ar četriem tūkstošiem darbinieku. Mēs esam dažādi. Pilnīgs mūsu sabiedrības spogulis. Tad, kad pieņem cilvēku darbā, ir vesela virkne filtru, bet to, «kas tam lācītim iekšā», nezinām. Un neviens nevar garantēt, ka godīgs cilvēks nevar paklupt aiz kārdinājuma, ko droši vien kaut kad piedāvā. Bet apvainot kādu pārkāpumos, atbrīvot no darba var tikai pie noteiktiem nosacījumiem, ja ir pierādījumi. Mēs nevaram pieņemt lēmumus, balstoties uz emocijām. Ir vairāki ceļi, kā atrisināt situācijas. Var pārrunu rezultātā vienoties, ka pārkāpējs pats aiziet, bet viņi arī zina savas tiesības un to, ka nevar atlaist, kamēr nav pierādīta vaina. Un ir juridiskais ceļš pēc administratīvā vai kriminālprocesa. Administratīvais paredz dienesta pārbaudi - ja ir aizdomas par pārkāpumu, izmeklē, atrod vainīgo, iniciē disciplinārlietu, kā ietvaros ir atsevišķi gadījumi, kad var sodīt pat ar atbrīvošanu no amata. Savukārt, ja kriminālprocesa ietvaros ir gūti pierādījumi par kāda mūsu darbinieka iesaisti, teiksim, kukuļņemšanā, informācijas noplūdināšanā, iesaistīšanos kaut kādās shēmās, izmeklētājs var pieņemt lēmumu par attiecīgās personas atstādināšanu no amata un man tas ir jāizpilda. Jāsaka uzreiz, ka visas šīs lietas ir ļoti ilgas. Ja kāds atstādināts no amata, sanāk, ka uz attiecīgo amatu cits jāpieņem uz laiku. Protams, tie, kas startē konkursos uz laiku, ir citas raudzes cilvēki nekā tie, kas piesakās uz pastāvīgu darbu.
Bet tas, ka attīrāmies, gan fakts. Esam gan disciplinārlietu, gan kriminālprocesa ietvaros pieņēmuši attiecīgus lēmumus. Tāpat daudz paveikts caur novērtēšanas mehānismu, te gan nerunājam par pārkāpumiem iepriekšminētajā izpratnē, drīzāk situācijām, kad cilvēks nāk uz darbu, bet galīgi netiek galā ar saviem pienākumiem. Ir cilvēki, kurus arī tādā veidā atbrīvojam no darba.
Bet, ja runājam par korupciju, protams, tiem VID darbiniekiem, kuru pienākums ir pieķert noziedzīgu darbību veicējus, iegūt pierādījumus to saukšanai pie atbildības, ir visaugstākais iespējamais koruptīvais risks. Tāpēc paši lielu uzmanību pievēršam šo amatpersonu darbam. Līdz ar to tas mīts, kas pēc televīzijas sižeta veidojās, ka pēkšņi VID un sabiedrībai atvērās acis... tā nebūt nav. Jo jau martā es kā iestādes vadītāja devu uzdevumu izvērtēt darbinieku 2014. gada deklarācijas tieši no nodokļu nenomaksas risku viedokļa. Diemžēl valstī joprojām nav sakārtots jautājums par visas valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudi. Kamēr skaidri un gaiši nepateiks, ka par šo jautājumu ir atbildīgs VID vai KNAB, nekas nenotiks. Jo nevar par vienu jautājumu būt divi atbildīgie vienlaikus.
Tieši šodien man paredzēta tikšanās ar KNAB vadītāju Streļčenoka kungu, es noteikti piedāvāšu savu redzējumu: tā kā mēs esam tie, kas pieņem amatpersonu deklarācijas, mēs varētu tās salīdzināt ar citu VID rīcībā jau esošo informāciju un tad kopā ar šo iegūto rezultātu nodot KNAB tālākam vērtējumam, patiesuma pārbaudēm.
Kā vērtējat, ka deklarācijās parādās paprāvi skaidrās naudas uzkrājumi?
Es arī nesaprotu, kāpēc ir vajadzīgi skaidrās naudas uzkrājumi, jo tas ir viens no riskiem. Bet tāpēc vien par kādu pateikt, ka pārkāpis likumu, korumpēts, arī neatļautos. Jo var būt situācija, kad nauda no konta noņemta, lai, piemēram, no citas fiziskas personas nopirktu automašīnu. Diemžēl, bet likums atļauj skaidras naudas darījumus starp fiziskām personām, un mašīnu pirkšana un pārdošana tā pamatā notiek. Es arī nevaru pārmest, ka kāds glabā 70 tūkstošus, kamēr likums to atļauj. Tāpēc no VID puses iniciēsim noteikt skaidrās naudas uzglabāšanas ierobežojumus amatpersonām. Un vēl viena problēma, par ko runājām, bet netikām sadzirdēti - mantojuma apliecības. Ir absurds, ka katrs, ko grib, var ierakstīt apliecībā, tas tiek notariāli apstiprināts, pēc tam cīnīties... Ir nepieciešams kaut kāds filtrs.