Sīrijas konflikta aizvien tālāka slīdēšana barbariskas slepkavošanas virzienā nopietni aktualizējusi jautājumu par ārvalstu iejaukšanos divus gadus ilgajā pilsoņkarā. Beidzamā masveida slepkavība Damaskas nomalē prasa atbildēt uz jautājumu, cik pareizs bijis lēmums par neiejaukšanos šajos notikumos. Tā kā iepriekš pārliecinošāki izskatījušies argumenti par neparedzamajām sekām, kas gaidāmas ārvalstu intervences gadījumā, no šāda soļa galvenās darbojošās personas - ASV un tās spēcīgākie sabiedrotie - briti un franči - likumsakarīgi arī atturējušās. Tagad redzams, ka labi nav nevienā no variantiem - neiejaukšanās nav likusi rimties slepkavošanai. Kas tagad var pateikt, kāda būtu situācija, ja jau vairāk nekā pirms gada Rietumu sabiedrotie būtu pieņēmuši lēmumu par kaut ko tik acīmredzami vērstu kara apturēšanas virzienā kā Asada militāro objektu un kaujas tehnikas iznīcināšanu? Tagad šāds lēmums aizvien vairāk šķiet kļūdains - atzīstot pretējo, gandrīz vai nāktos akceptēt ķīmisko ieroču lietošanu.
Spriežot pēc dažādu augstākā ranga politisko figūru izteikumiem, šoreiz virs Asada galvas sākuši vākties visai tumši mākoņi. Ja Vašingtonā un Parīzē tikpat kā nešauboties runā par ķīmisko ieroču lietošanu, tas ir nopietni, un Damaskas režīmam tas var maksāt diezgan dārgi. Šādu ieroču lietošanai nevar būt attaisnojuma, pat ja runa ir par cīņu pret «teroristiem» un pastāvošā režīma sargāšanu. Vilcināšanās dot atļauju ANO inspektoriem ierasties vietā, kur it kā tikuši lietoti aizliegtie ieroči, ilgusi tikai pāris dienu, taču tas bijis pietiekami, lai varētu izzust to pēdas. Turklāt šis rajons papildus ticis vēl arī bombardēts. Tas viesis visai pamatotas aizdomas, ka Sīrijas režīms cenšas aizkavēt izmeklēšanu, turklāt to padarot gandrīz neiespējamu.
Sīrijas prezidenta un ārlietu ministra norādes Rietumiem, ka ārvalstu iejaukšanās gadījumā detonēšot viss reģions, šķiet patiess. Tieši ar to Vašingtona un tās sabiedrotie visu laiku rēķinājušies. Taču pati valdība Damaskā Rietumu atturību nav novērtējusi pareizi, ļaujot bojāgājušo skaitam pārsniegt 100 tūkstošus cilvēku. Arī bēgļu skaits tikmēr kļuvis dramatisks - nu jau tie ir vairāki miljoni cilvēku, kas kļuvuši par lielu slogu visām kaimiņvalstīm. Līdz šim Asada režīmam viss it kā gājis no rokas - tas lietojis visu pieejamo militāro spēku, vairāk nekā divu gadu garumā saņemot tiešu politisko atbalstu no Krievijas, bet «pagurušie» Rietumi tik vien spējuši, kā runāt par atbalstu opozīcijai un kritizēt Sīrijas prezidentu. Tagad situācija ir mainījusies un trieciena izdarīšana Sīrijas režīmam kļuvusi visai reāla. Tas ir ārkārtēji nopietns lēmums, un, pat ja tas notiks gaisa uzbrukumu veidā, nepieciešams būt gataviem dažādiem notikumu pavērsieniem. Turklāt, kā jau kara situācijā, tā norises simtprocentīga izplānošana (tas bija redzams kā Irākā, tā Afganistānā) faktiski nav iespējama. Pastāv draudi karadarbības tālākai izplatībai uz kaimiņvalstīm, arī teroristu plašākai darbībai, tas no vienas puses. Bet no otras - brutālā slepkavošana tomēr ir jāaptur.