Savs cilvēks ne visai patīkamajos slimnīcas gaiteņos un palātās. Ārstam dažreiz var neatlikt laika vienkārši pasmaidīt, savukārt šīs māsas to uzskata par pavisam nepieciešamu ikdienas sastāvdaļu - pacients sāk justies labāk. Tāpēc nu nemaz nebūs pārspīlēti viņas saukt par sirdsmāsiņām.
Tikai labi vārdi
«Medicīnas māsu darbs nav tikai profesija - tā ir misija, kuru katra no jums pilda ar lielu atbildību. Ceļā uz šo pasākumu man ienāca prātā latviešu sakāmvārds - dots devējam atdodas. Pacienti ir novērtējuši jūsu darbu, pateikuši paldies par jūsu rūpēm,» teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, godinot 25 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) māsas, kuras pacienti un viņu tuvinieki izraudzījuši par slimnīcas sirdsmāsiņām. Jau piekto reizi pēc Rietumu Bankas labdarības fonda iniciatīvas un ar laikraksta Diena atbalstu triju mēnešu garumā tika meklētas sirdsmāsiņas. Gandrīz visu rudeni slimnīcas gaiteņos varēja redzēt, kā ar labiem vārdiem pildās speciālās balsošanas kastes, turklāt sirsnīgu stāstu netrūka arī internetā. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 4500 balsojumu. Ar pacientu palīdzību tika noskaidrota 21 sirdsmāsiņa, savukārt slimnīcas aprūpes daļa sadarbībā ar attiecīgo struktūrvienību virsmāsām apbalvošanai izvirzīja četras māsas arī no tām nodaļām, kurām nav ilgstošas saskarsmes ar pacientiem, piemēram, operāciju un anestezioloģijas māsas.
Valsts prezidents pieminēja arī, cik ļoti viņš novērtējis māsu darbu, kad pats atradās slimnīcā. Iepazīstot personālu, viņš novērojis, cik būtiski ir, ka māsa spēj parādīt ne tikai savas profesionālās prasme, bet arī uzklausīt pacientu stāstus, izprast viņu bailes un atbalstīt tuviniekus. R. Vējonis nenoliedza, ka arī viņam bijis nedaudz bail pirms procedūrām. «Labi vārdi un smaids var darīt brīnumus un palīdzēt daudz labāk par zālēm,» atzina prezidents.
Māsu nesavtīgo darbu novērtēja arī akcijas Meklējam sirdsmāsiņu patronese Iveta Vējone, kura atzīmēja, ka, vien esot slimnīcā, var saprast, cik liela loma ir māsas klātbūtnei, tostarp atbalstot arī pacienta tuviniekus. Tāpēc prieks bijis lasīt pacientu māsām veltītos labos vārdus, kur līdztekus profesionālajām zināšanām gandrīz katrā anketā bija minētas arī tādas īpašības kā iejūtīgums, izpalīdzība, mīlestība pret darbu un sirsnība. Māsu darbs nav viegls, tāpēc prieks, ka viņām tiek veltīti tik daudz pateicības vārdu, uzsvēra I. Vējone.
Labi vārdi neizpalika arī no Rietumu Bankas labdarības fonda valdes priekšsēdētājas Ingas Šīnas un SIA Izdevniecība Dienas mediji vadītāja Edgara Kota. Abi pateicās māsām par darbu, novēlot gan spēku, gan izturību un saglabāt visas pacientu uzskaitītās labās īpašības. Lai gan māsas nereti minējušas, ka dara jau tikai savu darbu, pēc E. Kota domām, novērtējums tomēr ir ļoti svarīgs. Tas arī jaunākajai paaudzei parāda, ka šī profesija ir tāda, uz ko tiekties.
Par savām māsām nenoliedzami vislielākais lepnums ir tieši pašas slimnīcas personālam. Kā svinīgajā pasākumā teica PSKUS valdes locekle Elita Buša, slimnīcu lielu dara tieši katra tās darbinieka krietnais, profesionālais un no sirds paveiktais darbs. Savukārt pacientu izteiktais paldies dod stimulu un motivāciju turpmākai izaugsmei. «Slimnīca ar jums ļoti, ļoti lepojas. Novēlu jums būt lepnām par savu darbu,» māsas uzrunāja E. Buša.
Lepnas, ka māsas
Pierasts māsas redzēt slimnīcas vidē, speciālā tērpā, toties šoreiz pavisam citādi - svinīgi, skaistos kostīmos un kleitās, turklāt Melngalvju nama greznās Svētku zāles sienas un griesti māsu starojumu neaizēnoja. Lai gan daudzas no viņām sākotnēji akcijā piedalījās nelabprāt, jo baidījās no publicitātes, un ik pa laikam atkārtoja, ka dara tikai savu darbu, tomēr apbalvošanas ceremonijā bija redzams gan māsu lepnums par savu profesiju, gan prieks par pacientu lielo novērtējumu.
Tas, ka šoreiz māsas nebija palātās, gan nenozīmē, ka viņas nedomāja par saviem pacientiem. Arī toreiz, kad Diena viesojās slimnīcā pie māsām, vairākas no viņām stāstīja, cik savā ziņā ciešas ir attiecības ar pacientiem. Krūts slimību centra māsa Dace Lapiņa arī šoreiz atzina, ka pirms pasākuma visu laiku bijis ieslēgts telefons, lai gan šodien iedota brīvdiena. Turklāt bieži pacientam pietiek vienkārši ar atbalstu. «Māsiņ, jūs pat nevarat iedomāties, cik tas bija svarīgi, ka jūs tajā mirklī vienkārši bijāt blakus,» šie ir vārdi, kas Daces atmiņā iespiedušies īpaši spilgti. Savukārt ceremonijā acīs pat bija saviļņojuma asaras, zinot, cik ļoti daudzi no pacientiem ir vēlreiz pateikuši paldies.
Lai vai ar kuru māsu runātu, viens gan ir skaidrs - visas ir lepnas, ka strādā šajā profesijā. Uroloģijas nodaļas māsa Iveta Saulīte Dienai atzīmēja, ka pacienti nereti mudina, lai iet mācīties tālāk un kļūst par ārstu, bet - nē, māsa, tieši māsa! Viņa vēl piebilda, ka nav obligāti jāpasaka vārdu «paldies», lai māsa saprastu, ka pacients novērtē viņas darbu. Dažreiz pietiek ar smaidu, kas tāpat izsaka daudz.