Domes sēde notika nākamajā dienā pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa teiktā, ka, «izejot no Rietumu prakses, tādās situācijās ir pieņemts demisionēt, bet Latvijā šī Rietumu prakse ne vienmēr darbojas, taču tas būtu pareizi». Atbildot žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Māri Kučinski (ZZS), Valsts prezidents R. Vējonis trešdien vispirms uzsvēra, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav liedzis G. Truksnim pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus, tāpēc tas ir politisks jautājums un «partijām, kas domē veido koalīciju, ir jālemj, vai tās uzticas Trukšņa kungam».
R. Vējonis pirms ievēlēšanas bija Latvijas Zaļās partijas (LZP) līdzpriekšsēdētājs un arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderis, kurš ieveda G. Truksni partijā. Tāpēc var pieļaut, ka prezidenta teiktais ir ietekmējis notikumu attīstību Jūrmalā. G. Truksnis gan sēdē atrunājās, ka par šo preses konferenci nav informēts. Pats atkāpties viņš nevēlējās, jo neuzskata, ka «būtu darījis ko tādu, lai būtu jāreaģē». Atšķirībā no vairākiem priekšgājējiem G. Truksnis amatā bijis samērā ilgi - vairāk nekā trīs gadus - un domes sēdē palepojās ar šajā laikā paveikto, kā arī ar politisko stabilitāti. Viņam negribētos, ka atkal sāktos tas haoss, kāds bijis iepriekšējos gados.
ZZS grib vadīt
Par G. Trukšņa atbrīvošanu balsoja deputāti no Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), partijas Tev, Jūrmalai, kā arī Saskaņas. Pagaidām nav skaidrs, kāds ir šī politiskā spēka ieguvums. Gunta Liepiņa (NA) sēdē aicināja turpmāk strādāt kopā Vienotības, Nacionālās apvienības un ZZS, kā arī Tev, Jūrmalai deputātiem. ZZS līderis Armands Krauze Dienai teica, ka ZZS vēlētos saglabāt mēra amatu, taču par to jāvienojas pašvaldības deputātiem. Domes priekšsēža vietniece Rita Sproģe, kura tikai šajās dienās uzņemta Latvijas Zemnieku savienībā, aģentūrai LETA apstiprinājusi gatavību vadīt domi.
Viens no Saskaņas līderiem Jānis Urbanovičs uz Dienas lūgumu paskaidrot Saskaņas deputātu balsojumu Jūrmalas domē sacīja, ka atbilde esot vienkārša un izriet no G. Trukšņa jautājuma, vai deputāti viņam uzticas. «Saskaņas deputāti viņam neuzticas, jo nevēlas būt par aizdomās turētā Trukšņa advokātiem.» Visi pārējie minējumi, viņaprāt, esot nevietā. J. Urbanovičs arī saredz saistību starp Valsts prezidenta dotajiem mājieniem, kā notiek Rietumu demokrātiskajās valstīs, un G. Trukšņa rīcību. Drīz pēc Valsts prezidenta teiktā arī Vienotība nāca klajā ar paziņojumu, aicinot Jūrmalas mēru atkāpties, bet Nacionālā apvienība uz to bija mudinājusi jau agrāk.
Neizdara spiedienu
Ceturtdien, kad vēl nebija zināms par Jūrmalas domes ārkārtas sēdi, Diena ZZS līderiem lūdza izteikt savu viedokli, kā G. Truksnim vajadzētu rīkoties. LZP valdes priekšsēdis Edgars Tavars, kurš vienīgais ar G. Truksni bija arī ticies, sacīja, ka viņu apmierinot Jūrmalas domē paveiktie darbi un viņš negribot izdarīt nekādu spiedienu. E. Tavars esot bijis viens no pirmajiem, kas mudinājis atkāpties bijušo veselības ministru Gunti Belēviču, kura darbībā vēlāk KNAB nav konstatējis noziedzīgu nodarījumu.
LZP līdzpriekšsēdim Ingmāram Līdakam nebija skaidrs, kur ir G. Trukšņa vaina, par to spriest liedzot skopā informācija. Viņš uzsvēra, ka KNAB piemērojis pašvaldības vadītājam drošības līdzekli, kas nav saistīts ar liegumu vadīt domi. Kāds politiķis atgādināja, ka ZZS sadarbības partnerim Aivaram Lembergam šāds ierobežojums esot, bet domes deputāti viņam joprojām uzticoties. Lūgts komentēt minējumus, ka G. Trukšņa darbošanās, iespējams, nav bijusi pa prātam arī ZZS sadarbības partnerim A. Lembergam, kurš tagad vada Lielo pilsētu asociāciju, I. Līdaka sacīja: «Lembergam no Trukšņa vajag absolūti tikpat, cik Truksnim no Lemberga, - neko. Viņi nav konkurenti.» Jāatgādina, ka uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš ir visai nievājoši izteicies par A. Lembergu, turpretim G. Truksnim bija laba saprašanās ar J. Krūmiņu. G. Truksnim ir piemērots drošības līdzeklis, kas liedz izbraukt no valsts un tuvoties atsevišķām personām. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka G. Truksnim ir aizliegts tikties ar ZZS frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kriminālprocesā iesaistītajiem - J. Krūmiņu un ar partiju No sirds Latvijai saistīto Jorenu Raitumu -, kā arī ar vēl vairākām personām. Viņam liegts apmeklēt ZZS biroju.