Pavasarī, kad viss mostas, kad dažādos kontekstos piemin arī sievietes lomu sabiedrībā, ir tapusi zīmīga izstāde Jaunā sievišķība, kas veltīta modernās sievietes tēlam XX gs. 20. gadu mākslā. Tas ir laiks, kad mākslā darbojās arī Romans Suta un Aleksandra Beļcova, kuru muzeja telpās notiek izstāde. Muzejs ir neliels, mājīgs dzīvoklis Rīgas centrā, un plašām izstādēm tur nemaz nav vietas. Bet ne vienmēr plašumam ir nozīme, ja tēma ir būtiska. Par A. Beļcovas daiļradi var teikt, ka viņas darbos ir arī zināma feminisma līnija. Toreiz tas bija tikai iedīglī, bet šodien sievietes veiksmīgi darbojas augstos amatos, biznesā.
Izstādes kuratore mākslas vēsturniece Baiba Vanaga par šo jautājumu runā ļoti aizrautīgi, jo viņas disertācijas tēma ir ciešā saistībā ar izstādi - par sievietēm māksliniecēm Latvijā no XIX gs. vidus līdz 1940. gadam. Izstādē apkopotie darbi ir kā fons. «Nav iespējams izstāstīt par sievietēm māksliniecēm, nesaprotot, kas notika ar sievietēm sabiedrībā kopumā.» Laiks bija dinamisks, jo tieši tad sieviešu modē parādījās bikses, sievietes vairs neveidoja frizūras, bet lepojās ir ļoti īsu matu griezumu - zēngalviņu, korsetes tika atraisītas. Bet ne jau tas ir galvenais. «Sievietes izgāja no mājas un iegāja darba tirgū. Viņas ieguva vienādas politiskās un juridiskās tiesības ar vīriešiem, dibināja dažādas organizācijas, veidoja specializētus sieviešu žurnālus, kuros gan izglītoja savas laikabiedres par sabiedriski tiesiskiem jautājumiem, gan sniedza padomus skaistumkopšanā un mājturībā,» skaidro B. Vanaga. Starp citu, pirmajās Saeimās nebija nevienas sievietes. Tagad esam uzvarējušas? «Runa jau nav par uzvaru, bet par to, ko spējam un varam. Arī agrāk karikatūrās sprieda par Aspazijas frizūru un Apolonijas Lavrinovičas krūtažu. Ar to vēl tagad neesam tikuši galā!» salīdzina B. Vanaga.
XX gs. 20. gadi ir laiks, kad 3K (Kinder, Kűche, Kirche - bērni, virtuve, baznīca) tiek nomainīts jau ar citu saukli. «Perifēriski laikmetiskai sievietei vēl der šī 3K formula, tikai mazliet pārveidotā veidā: kleita, kosmētika, kavalieri. Būtiski laikmetiskās sievietes galvenais kultūras darbs ietverams 3M formulā: māja, miers un māte,» tā esejā Sievišķības ideāls pagātnē un tagadnē savas laikabiedres raksturojusi literatūrfilozofe Zenta Mauriņa.
Izstādē Jaunā sievišķība, kas skatāma līdz 6. septembrim, eksponētas gleznas, grafikas, arī pastkartes, fotogrāfijas un izdevumi, kas raksturo XX gs. 20. gadu moderno sievieti, no vairāku muzeju un privātajām kolekcijām. Muzejā plānoti arī vairāki pasākumi par šo tēmu. Tuvākais - 27. martā plkst. 17.30: kinozinātnieka Viktora Freiberga lekcija par XX gs. pirmās puses kino un stila ikonām Grētu Garbo, Marlēni Dītrihu un citām kinodīvām, kas ietekmējušas estētiskos priekšstatus par sievieti tā laika sabiedrībā.