Aizvadītā nedēļa Smiltenes novadā bija ļoti aktīva! Es jau pagājušajā nedēļā stāstīju, ka viesos pie mums projekta NordPlus Junior ietvaros bija ieradusies delegācija no Norvēģijas. Trīspadsmit meitenes un divi skolotāji no Norvēģijas - tāds bija mūsu delegācijas skaitliskais sastāvs. Lai gan toreiz lidostā, pirmoreiz tiekoties, sākumā abpusēji bijām mazliet stīvi un samulsuši, piektdienas rītā, kad nācās šķirties, neiztikām bez asarām...
Ko paveicām nedēļas laikā? Nedēļas tēma bija ēdiens smadzenēm un ķermenim. Taisījām plakātus par veselīgo dzīvesstilu, tad Smiltenes Valsts tehnikumā - profesionālajā vidusskolā kopā gatavojām ēdienus piknikam un arīdzan spēlējām basketbolu. Kas mani pārsteidza? Ja runājam par norvēģietēm, atzīšos - sākumā jocīgi šķita tas, ka otrajā dienā gandrīz visas meitenes teica, ka viņas nodarbojoties ar futbolu un viņām ļoti patīkot zirgi. Taču, izrādās, mūsu izbrīnam nav pamata - kā vēlāk uzzinājām, tad Norvēģijā, vismaz Valles lauksaimniecības tehnikumā, kur šīs meitenes mācās, tas ir pavisam normāli.
Vismaz es pavisam noteikti lauzu savus stereotipus par norvēģiem un ieguvu jaunus draugus. Nedēļas laikā iemācījos pat dažas frāzes norvēģiski! «Mᅢᆬrn» - līdz nākamajai nedēļai!
Dita Pētersone, Smiltenes Centra vidusskola
ROJUPE. Varavīksnes jubileja
Heijā! Ārā aizvien biežāk grabinās lietus un kļūst aukstāks. Tas liecina tikai par to, ka neprasot - gribam vai ne, drīz būs klāt ziema. Vismaz patīkami, ka pagājušo nedēļu Rojas pusē aizvadījām bez rudenim tradicionālajiem nokrišņiem. Varbūt saulīte mums biežāk uzsmaidīja tāpēc, lai Rojupes bērnu un jauniešu centrs Varavīksne savu piecu gadu jubileju varētu nosvinēt godam.
Rojupes bērnu un jauniešu centrs šajos gados ir ļoti palīdzējis jauniešiem savu dzīvi padarīt saturīgāku un krāsaināku. Tas deva iespēju tumšās ziemas pēcpusdienas nepavadīt, piemēram, kaut kur uz ielas aukstumā, bet gan zem jumta un siltumā. Centrā mēs varējām spēlēt galda spēles, tenisu, novusu. Protams, Varavīksnē tika un joprojām tiek rīkoti dažādi pasākumi. Mēs kopīgi svinam Ziemassvētkus, Valentīndienu un tagad jau par tradīciju kļuvusi arī Lieldienu svinēšana. Tās mēs cenšamies nosvinēt, ievērojot veco laiku paražas un ticējumus.
Mūsu jubilejā uz svinībām aicinājām savus labākos draugus no Melnsila, Stendes, Pastendes un Rojas vidusskolas pašpārvaldes. Kā jau katrā dzimšanas dienā, arī mūsējā bija gan torte, gan atrakcijas. Kopumā šie pieci gadi aizskrējuši vēja spārniem. Novēlu jauniešu centram vēl daudz tādu piecu gadu, kuru laikā aizvien biežāk atklājas, ka varam lepoties ar lieliskiem jauniešiem.
Zane Hazena, Rojas vidusskola
VIĻĀNI. Jaunas iespējas izpausties
Šajā mācību gadā mūsu skolā parādījusies jauna iespēja sevis pilnveidošanai un aktīvai brīvā laika pavadīšanai - ir nodibināts teātra pulciņš. Arī es izlēmu pamēģināt, kā tas ir - spēlēt teātri. Pagaidām mēs ļoti nopietni strādājam pie lugas izvēles, jo meklējam tādu, kas patīk visiem un kurā būtu pietiekami daudz personāžu. Pulciņa vadītāja ir ļoti jauka un saprotoša, vienmēr uzklausa mūsu viedokļus, arī ieteikumus. Skolā daudzi gaida mūsu pirmo izrādi, tāpēc jāstrādā būs daudz, lai viss izdotos, kā plānots.
Laura Upeniece, Viļānu vidusskola
DOBELE. Kā labāk apgūt literatūru
Lai dziļāk izprastu sava novada literatūru, mūsu ģimnāzijas 10.a klase literatūras stundā devās nelielā ekskursijā pa Dobeli.
Sākām ar K. Baronam veltīto pieminekli, kas atrodas pie blakusesošās skolas - Barontēvs kādu laiku ir mācījies Dobelē! Noklausījušies I. Zanderes rakstītās rindas, attapāmies pie pilsdrupām, kur jau atkal klausījāmies dzeju - šoreiz A. Princes radīto. Nogriezušies no Brīvības ielas, kas, starp citu, nereti tiek aprakstīta novada literātu darbos, apstājāmies pie nelielas ēkas ceļa malā, kas, izrādās, ir pirmā Dobelē uzceltā skola.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Dobeles kapiem, kas ir arī ievērojamu novada literātu atdusas vieta. Starp citu, ko ievēroju - trimdā dzīvojušās rakstnieces V. Strēlertes kapakmenī attēlota atvērta grāmata, turpretim ievērojamā literāta un mācītāja A. Bīlenšteina atdusas vietu rotā aizvērta grāmata. Mūsu nelielās ekskursijas pēdējais apskates objekts bija Dobeles Luterāņu baznīca, tās priekšā atrodas piemineklis A. Bīlenšteinam, kurš šajā baznīcā ilgus gadus strādājis. Manuprāt, šādas stundas ne tikai palīdz labāk iemācīties, bet arī vieno klases kolektīvu.
Jānis Skrebels, Dobeles Valsts ģimnāzija
BALVI. Izturīgāko vecāku konference
Aizvadītās nedēļas ceturtdienā mūsu skolā norisinājās ļoti nopietns pasākums - Vecāku konference. Tā kā Balvu Valsts ģimnāzijai šogad ir jauna direktore un notikušas vairākas citas izmaiņas skolas vadībā, skolotājiem bija ļoti daudz jaunumu, ko pastāstīt vecākiem. Viņiem par godu, tika sarīkots arī koncerts ar skolas kora piedalīšanos.
Protams, neiztika bez individuālām sarunām par skolēnu uzvedību. Pēc tam jau informācijas apmaiņa par to, kā būtu jāuzvedas skolā, kādas ir skolotāju prasības, kādas problēmas, turpinājās katrās mājās, vecākiem diskutējot savā starpā un ar bērniem. Tā vien šķiet, ka visiem būtu jājūtas ļoti apmierinātiem ar pasākumu, tomēr tā nebija. Pasākums ilga gandrīz trīs stundas, skolas telpās valdīja «mūžīgais sasalums» un skolotāju runātais lika justies kā jau skolā. Visu šo iemeslu dēļ tikai izturīgākie vecāki spēja atgriezties mājās ar smaidu sejā.
Kristīne Antonova, Balvu Valsts ģimnāzija
ROJA. Lepni par dimaniešiem
Kā jau droši vien katrā skolā, arī pie mums, Rojas vidusskolā, ir savs hokeja fanu pulciņš. Aizvadītās nedēļas piektdienu gaidījām ļoti, ļoti - mums tika noorganizēts vesels autobuss uz Arēnu Rīga, kur 14. oktobrī Kontinentālās hokeja līgas spēlē cīnījās Dinamo Rīga pret Jekaterinburgas Avtomobilist. Diemžēl ne visiem gribētājiem tikt uz šo spēli palaimējās - autobusā ir tik daudz vietas, cik ir, saraksts ar braukt gribētājiem piepildījās zibens ātrumā, un tie, kas šaubījās vai vilcinājās, nokavēja šo iespēju.
Bet man un daudziem maniem draugiem paveicās. Tā nu mēs jau trīs stundas pirms spēles sākuma izbraucām no Rojas. Kā nekā priekšā kārtīgs ceļa gabaliņš. Arēnā Rīga mums bija labākās vietas. Kur tās ir? Mēs sēdējām aiz vārtiem un līdz ar to laukums bija labi pārskatāms.
Uhhh! Arēnā Rīga ir pavisam citas sajūtas, cita atmosfēra! Dedzīgi atbalstot mūsējo hokeja komandu, bijām tik pacilāti! Un tas, ka mūsējie šo spēli uzvarēja ar 2:0, lika vēl vairāk lepoties ar mūsu dinamiešiem, mūsu Latviju! Ar nepacietību gaidām nākamo iespēju! Tiešām milzīgs paldies mūsu skolotājām, kas rīko šos braucienus!
Tas mūsos veicina patriotismu!
Madara Krišjāne, Rojas vidusskola