Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu savulaik pieņēma, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošo atalgojuma sistēmā. Tā paredz, ka mēnešalga tiek noteikta, valstī strādājošo mēneša vidējai darba samaksai aizpagājušajā gadā piemērojot noteiktu koeficientu. Nosauktajām amatpersonām alga pieaugs robežās no 600 līdz 700 eiro.
Novembra sākumā tiesībsargs Juris Jansons, kuram martā beidzas pilnvaras, aicināja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju rast iespēju palielināt viņa atalgojumu, kas esot zemāks par darba samaksu, ko saņem atsevišķi ierēdņi. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība) atzina, ka, izpildot tiesībsarga lūgumu, radās situācija, ka viņa atalgojums būtu tāds pats kā premjeram. Vidējā alga valstī ar katru gadu palielinās, 2014. gadā tā bija 765 eiro. Tiesībsarga mēnešalgai piemērots koeficients 4,05. Tāpēc komisija veica vēl vairākas izmaiņas un pielīdzināja premjera atalgojumu Saeimas priekšsēdētāja algai, kura noteikta ar koeficientu 4,93, savukārt ministriem, tāpat kā pārējiem Saeimas prezidija locekļiem, algu aprēķinās, piemērojot koeficientu 4,68. Pēc aģentūras LETA aprēķiniem likuma izmaiņu rezultātā Ministru prezidenta alga nākamgad pirms nodokļu nomaksas palielināsies no 3098 eiro uz 3771 eiro, ministriem 2791 eiro vietā būs 3580 eiro, savukārt parlamentārajiem sekretāriem 2170 eiro vietā - 2777 eiro. Lai īstenotu šos grozījumus, papildu budžetā nepieciešams ap 740 000 eiro. Ministriem nākamajā gadā būs paredzētas arī piemaksas par kolēģu aizvietošanu, kādu līdz šim nebija. Pēdējā laika uzskatāmākais piemērs ir iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), kura vadītās nozares kompetencē ir ar bēgļu krīzi saistīti jautājumi, bet tagad viņš pilda arī satiksmes ministra pienākumus un aizvieto premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība) viņas prombūtnē.
Valdības partiju deputātu sacītais liecina, ka parlamentāro sekretāru, Saeimas komisiju un frakciju priekšsēdētāju algas ir paaugstinātas pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ierosinājuma, pret ko Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK iebildusi. To Dienai apstiprināja Imants Parādnieks (NA). Nacionālā apvienība ar izpratni uztvērusi tikai diskusiju par ministru algām. Lai NA piekristu plašākām izmaiņām likumā, tā prasījusi pretim 2,3 miljonus eiro Izglītības un zinātnes ministrijai, lai valsts līdz mācību gada beigām 31. maijā varētu piešķirt līdzfinansējumu privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojumu nodrošināšanai bērniem, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzos. «Tāda bija cena par mūsu atbalstu likuma grozījumiem. Tā ir necienīga tirgošanās, bet tas bija vienīgais veids, kā mēs varējām atbalstīt vecākus,» uzsvēra I. Parādnieks. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Saeimā ir kopš 2002. gada, un jautājums par algu paaugstināšanu ik pa laikam parādījies darba kārtībā. Viņš neatceras, ka kādreiz sabiedrība to būtu uztvērusi ar izpratni. «Tas vienmēr būs ar negatīvu pieskaņu, jo tas ir nepopulāri un cilvēkiem nepatīk,» sacīja A. Brigmanis. Tomēr viņš aicinātu norobežoties no konkrētām personālijām, vairāk domājot par šo personu statusu un amata prestižu.