Neapšaubāmi jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju jārisina šai valdībai. Pieņemu, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē periodā tas neizdosies, jo mūsu valsts ministri būs aizņemti ar citiem jautājumiem, bet jau tagad jādod uzdevums ierēdņiem strādāt gāzes tirgus atvēršanas virzienā, un arī sarunas ar Latvijas gāzes (LG) akcionāriem jārisina. Ir jāsaprot, ka nevar 2017. gada aprīlī sākt gāzes tirgus atvēršanas procesus, tad visiem nepieciešamajiem pasākumiem jau jābūt paveiktiem. Tas nozīmē, ka valdībai drīzumā jāpieņem lēmums, kādu ceļu mēs ejam attiecībā uz gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas sadalīšanu, un lēmums būtu jāizstrādā jau nākamā gada sākumā. Es pieņemu, ka arī LG pārstāvji saprot, ka labāk ir situāciju atrisināt ātrāk, nevis vilcināties.
Iepriekš Latvija attiecībā uz gāzes tirgus jautājumu risināšanu dažādu lobiju ietekmē gājusi ļoti mokošu ceļu, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir tā, kas Latviju padara īpaši interesantu LG akcionāru Gazprom un Itera Latvija skatījumā. Patlaban Gazprom un Itera Latvija kopumā ir 50% LG akciju, tā tas ir sagadījies privatizācijas rezultātā, bet, Vācijas akcionāram E.ON Ruhrgas International GmbH pārdodot savas akcijas, pircējam varētu nebūt skaidrs, ko tad īsti izdevies nopirkt. Enerģētikas likums, ko Latvijai pavasarī ar mokām izdevās pieņemt, tomēr pilnībā neatbild uz jautājumu, vai Klaipēdā šoruden atklātā sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa esamība un tas, ka terminālis, lai gan ne īpaši jaudīgi, bet tomēr ir savienots ar gāzes infrastruktūru Latvijā, nenozīmē to, ka situācija gāzes tirgū jau šobrīd radikāli mainās.
Klaipēdā atklātais LNG terminālis Latvijai paver pieeju alternatīvai gāzes piegādei?
Tehniski - jā, bet realitātē - nosacīti, un tas ir saistīts ar gāzes cauruļvadu jaudu. Ja ir krīze un Inčukalna krātuve netiek piepildīta ar Krievijas gāzi, var aktualizēties jautājums saistībā ar Klaipēdas LNG termināli, kura apjomi visumā nosedz Latvijas un Lietuvas patēriņa vajadzības, turklāt gāzes patēriņš katru gadu samazinās. Aktuāls jautājums gan ir par to, kā gāzi pa cauruļvadiem atgādāt no Klaipēdas uz Latviju. Turklāt, pēc likuma raugoties, Latvijā patlaban nemaz īsti nedrīkstētu tirgot Klaipēdas termināļa gāzi.
Jūsuprāt, Latvijas valstij vajadzētu pirkt LG akcijas, ko pārdod Vācijas E.ON?
Kad E.ON pieteica LG akciju pārdošanu, Latvijas Ekonomikas ministrija ilgstoši nedabūja naudu, lai varētu juristiem pasūtīt pētījumu par to, kas izriet no tā, ja valsts pērk akcijas, un kas savukārt notiek tad, ja valsts akcijas nepērk. Situācijas analīze prasīja ilgu laiku. Sākotnēji LG akcionāri, respektīvi, E.ON, Latvijas valstij deva pirmo roku akciju iegādē, pēc tam viņi to vairs nedarīja.
Jāņem vērā, ka Latvijas valsts, pērkot šīs akcijas, nekādā gadījumā neiegūtu vairākumu un nevar iegūt kontroli pār LG vien ar E.ON piederošajiem 47,23% akciju. Aicinājums Itera Latvija pārdot Latvijas valstij 3% no savām akcijām diemžēl nav atradis dzirdīgas ausis. Ņemot vērā šo situāciju, manuprāt, Latvijas valsts izvēle nebūs par labu E.ON piederošo LG akciju iegādei. Zinu, ka ir vairāki citi potenciālie E.ON piedāvāto akciju pircēji, to vidū arī ar Lietuvas valsti saistītie uzņēmumi, kurus interesē pieeja Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, un to var saprast. Tomēr, pēc pēdējām ziņām, Lietuvas uzņēmumi vilcinās ar konkrēta lēmuma pieņemšanu. Cik man zināms, vēl viens no potenciālajiem LG akciju pircējiem ir Krievijā bāzēts investors, kura motīvi šo akciju iegādei nav tik skaidri kā lietuviešu motīvi.
Latvijas iedzīvotāju uztraukums par to, ka, LG akcijas nopērkot kādam ar Krieviju saistītam uzņēmumam, var pieaugt energoatkarība no Krievijas gāzes piegādēm, vērtējams kā racionāls?
Ja Latvijas valsts neatkarīgi no tā, kurš uzņēmums nopērk LG akcijas, spēj skaidri pateikt, ka 2015. gadā sāk izmaiņas normatīvajos dokumentos, ejot uz īpašuma tiesību atdalīšanu visai gāzes sistēmas pārvadei, pircējs saprot, ka LG akcijām ir cita vērtība nekā līdz šim. Tas var nepatikt akciju pārdevējam, bet labāk neslēpt, kāda ir reālā situācija. Latvijas valdībai būtu jārīkojas ātri, lai nemaldinātu potenciālo akciju pircēju. Ja pircējs - vienalga, no Krievijas vai kādas citas valsts, - samaksās par LG akcijām augstu cenu un tad izrādīsies, ka situācija un līdz ar to arī akciju vērtība ir mainījusies, pircējs pat var vērsties dažādās tiesās un prasīt zaudējumu atlīdzību par to, ka ticis maldināts - pircis LG akcijas, domājot par Inčukalna gāzes krātuvi, bet tagad Latvijas valsts pārvades sistēmu un krātuvi izņem ārā no LG saimniecības un grib pārdot kādam citam. Tāpēc Latvijas valdībai nevajadzētu vilcināties ar gāzes tirgus jautājumu risināšanu - ja ir lēmums, ka LG tiek sadalīta, tad lai 2017. gada aprīlī uzņēmums jau reāli ir sadalīts.
Kāpēc Latvijai nevedās ar sava LNG termināļa būvniecību?
Latvijā šādam terminālim nav vietas, jo, ņemot vērā samērā nelielo Baltijas valstu gāzes patēriņu, katrai valstij arī nevajag savu LNG termināli. Svarīgākā ir Inčukalna gāzes krātuve un tas, lai šai krātuvei būtu pieejamība Baltijas mērogā. LG ir sagatavojusi projektu par Inčukalna gāzes krātuves kapacitātes palielināšanu, bet Eiropas Komisija uzskata, ja Latvija grib piesaistīt ES nodokļu maksātāju naudu krātuves pilnveidošanai, ir jāatver gāzes tirgus, lai no ES finansiāli atbalstītā projekta būtu labums arī citiem gāzes piegādātājiem un glabātājiem.