«Man ir spēcīga aizmugure - kolēģi Igaunijā, es daudz iemācos arī no sava priekšnieka, paplašināšanās vadītāja. Nav tā, ka esmu iemests ūdenī bez jebkādiem glābšanas riņķiem, kā bija manā iepriekšējā biznesā,» viņš saka. Darbs stārtapā Juri saista daudz vairāk nekā karjera kādā lielā, starptautiskā kompānijā, kurā viss ir stabils, taču paredzams. Viņš gan neslēpj - ja kādā brīdī pamanīs attīstīšanas vērtu biznesa ideju un galvā notiks attiecīgais klikšķis, viņam atkal būs savs paša bizness.
Igauņi, lietuvieši, dāņi…
Vidusskolā Jurim ļoti patika programmēšana, interesēja informācijas tehnoloģijas (IT). Viņš šo jomu cītīgi apguva pašmācībā, un loģiski likās līdztekus iegūt arī praktisku pieredzi kādā IT uzņēmumā. Juris uz pusslodzi sāka strādāt par projektu vadītāju SIA Woano. «Palīdzēju draugam, taisījām mājaslapas. Es meklēju klientus, komunicēju ar programmētājiem, dizaineriem,» puisis stāsta par pirmo darba pieredzi. Pēc 12. klases viņam gan izdevās iestāties Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA), tāpēc plāns studēt IT tika nomainīts pret uzņēmējdarbības studijām.
«Zviedros» studentiem cita starpā bija kurss, kur bija jāveido pašiem savs bizness. Tieši tad Jurim radās ideja par tīmekļa vietni, kas apvienotu dažādus restorānus, kuros var pasūtīt ēdienu ar piegādi uz mājām. «Saredzēju, ka Latvijā nav tāda pakalpojuma, vēlāk bija doma uztaisīt arī aplikāciju. Taisīju biznesa plānu, analizēju tirgu, runāju ar restorāniem, prasīju, ko viņi teiktu par šādu portālu,» teic Juris. Viņš arī nodibināja uzņēmumu E-takeaway, sāka pašrocīgi veidot iecerēto vietni, taču drīz saprata, ka vienam tas nav pa spēkam, turklāt, mācoties REA, nodarboties ar programmēšanu vairs negribējās. «Sāku meklēt sadarbības partnerus - cilvēkus no tehniskām augstskolām, kas varētu dabūt gatavu IT pusi. Paralēli staigāju pa visādiem «tehhabiem», organizācijām, kas taisa pasākumus, kuros salasās programmētāji, dizaineri, uzņēmēji un investori, un meklēju naudu šim biznesam. Vienā šādā pasākumā satiku investoru, kurš naudu neiedeva, bet iepazīstināja ar igauņiem, kas jau bija uztaisījuši līdzīgas mājaslapas programmu Igaunijā. Viņi man piedāvāja to sākt Latvijā, līdz ar to man vairs nebija jāmeklē partneri, kas šādu vietni veidotu no nulles,» stāsta daudz pieredzējušais jaunietis.
Projekts neizdevās, jo igauņi atklāja, ka kaut kas programmā nav līdz galam pareizi uztaisīts, taču iedeva Jurim lietuviešu kontaktus, kuri savukārt Lietuvā bija ieviesuši līdzīgu dāņu programmu. Juris ar viņu starpniecību nodibināja biznesa attiecības ar šo Dānijas kompāniju un vienojās - dāņi nodrošina IT risinājumu, bet Juris meklē restorānus, kas būtu ar mieru pieslēgties portālam. «Guvu pirmo nopietno pieredzi pārdošanā, vajadzēja taisīt mārketinga kampaņas, lai piesaistītu klientus - ēdiena pasūtītājus,» Juris klāsta un atklāj, ka biznesa veidošanas vārdā paņēmis brīvu gadu no studijām. Augstskolu viņam vēl nav izdevies pabeigt.
Ēdienus vadāja arī pats
Biznesa sākums bija daudzsološs, bet beigas - diemžēl pienāca drīz. Bija daudz problēmu. Mājaslapa neatbilda Latvijas tirgus vajadzībām, bet dāņi nepieciešamās izmaiņas veica ļoti lēni; trūka finansējuma, lai ar reklāmu piesaistītu klientu uzmanību; problēma bija arī pakalpojuma kvalitāte. Naudas trūkums neļāva izveidot savu piegādi, pasūtītos ēdienus Juris brīžiem vadāja pats. Izdevās vienoties par sadarbību arī ar vienu kurjeruzņēmumu, bet klienti sūdzējās, ka ēdiens sakratījies, jo to veda ar velosipēdu - autokurjers uzņēmumam bija pārāk dārgs prieks. Restorāni mēdza sajaukt pasūtījumus, dažkārt buksēja IT sistēma un pasūtījumi pienāca ar aizturi. «Beigās sapratu, ka portāls visiem patika, taču nodrošināt ātru, lētu un kvalitatīvu ēdienu piegādi bija ļoti grūti. «Salikās» visi faktori, kāpēc nebija jēgas turpināt,» Juris stāsta.
Protams, bijusi vilšanās, tomēr Juris saka, ka neko nenožēlo un fokusējas nevis uz to, kas nesanāca, bet uz to, ko ieguvis. «Es ļoti daudz ko iemācījos. Uzņēmumā strādāju viens un strādāju daudz vairāk, nekā tas būtu bijis kādā algotā darbā. Savs bizness tomēr ir kaut kas, kas pieder tev, tam ir cita vērtība, tu arī gribi, lai tavs pakalpojums cilvēkiem patiktu, tāpēc centies.»
Juris pieteicās atkal augstskolā, bet jau pēc mēneša pamanīja, ka Taxify meklē menedžeri Latvijā. «Ieinteresējos, jo tā ir IT joma, man arī patīk ideja, ka tehnoloģijas mūsu dzīvi atvieglo, padara ērtāku, efektīvāku. Arī te taksometru izmantošana cilvēkiem tiek padarīta daudz ērtāka, vienkāršāka.» Juris aizbrauca uz Igauniju uz pārrunām, kur viņam deva uzdevumu - 48 stundu laikā uztaisīt biznesa plānu, kā viņš sešos mēnešos palaistu Taxify aplikāciju Latvijas tirgū, ja būtu 50 000 eiro budžets. «Visas 48 stundas pie šī plāna arī nostrādāju, sagatavoju diezgan apjomīgu projektu. Biju ļoti motivēts. Laikam tāpēc mani arī pieņēma, jo pārējie acīmredzot tik daudz nebija izdarījuši,» teic Juris.
Galvenais - kvalitāte
Tagad Juris šo plānu cenšas īstenot dzīvē, lai gan realitāte lika ieviest daudzas korekcijas. «Ieviešot Taxify Latvijas tirgū, daudz eksperimentējām, guvām daudz mācību, toties tagad citos tirgos rezultāti jau ir labāki,» stāsta Juris un uzsver galveno atziņu - ļoti daudz ko izšķir pakalpojuma kvalitāte. Sākotnēji lielās taksometru kompānijas ar Taxify negribēja sadarboties, tāpēc par partneriem kļuva mazās firmas, no kurām daļai nebija tā labākā reputācija. Servisa mīnusus mārketinga aktivitātes nespēja kompensēt.
«Rezultātā sākām nopietnāk pieiet taksometru vadītāju apmācīšanai. Pakalpojuma kvalitātes dēļ esam nobloķējuši 80% no visiem reģistrētajiem vadītajiem. Tagad, reģistrējot vadītājus, viņus arī pārbaudām, vai nav bijuši kādi administratīvie pārkāpumi. Arī klienti pēc brauciena var atstāt vērtējumu par vadītāju, sekojam katra šofera reitingam. Ja viņš saņem vairākus sliktus vērtējumus, saucam uz biroju, runājam. Ja kaut kas nav kārtībā ar auto, nobloķējam, kamēr viss tiek izlabots. Ja vadītājs ir mēģinājis apkrāpt klientu, nobloķējam un meklējam vietā citu vadītāju,» stāsta Juris un piebilst, ka strauji aug to Taxify taksistu skaits, kuru mašīnās var norēķināties elektroniski, un šī caurredzamība pamazām rosina arī visu nozari mainīties uz labo pusi. Tiesa, vēl būtu jāsakārto arī nozares likumdošana.
Ikdienā Juris strādā divatā ar kolēģi. Kamēr kolēģis strādā ar vadītājiem, seko pakalpojuma kvalitātei un risina ar IT saistītos jautājumus, Jura lauciņš sadarbības partneru - taksometru kompāniju un arī privāto auto īpašnieku - piesaiste, mārketings, grāmatvedība, dokumentu kārtošana, budžeta un stratēģijas plānošana. Juris lepojas, ka Taxify Latvijā nu klājas ļoti labi - zem uzņēmuma zīmola strādā ap 500 vadītāju, pasūtījumu skaits mēnesī aug vidēji par 20%, aplikācija darbojas Rīgā, Valmierā un Jūrmalā, plānots darboties arī vēl citās pilsētās. «Man darbā patīk viss. Tas ir izaicinošs, interesants,» teic Juris un norāda, ka labi jūtas dinamiskajā daudzo darbu mutulī. Vienīgais, kas nepatīk, esot preses relīžu rakstīšana, tāpat jāpiecieš tas, ka karstākais darbalaiks taksometru industrijā ir vakari, naktis un brīvdienas. Taču atrast laiku trenažieru zālei un ģitāras uzspēlēšanai varot.