Pēc pirmā perioda, kad rezultāts jau bija 0:3, protams, varēja ironizēt, ka rīdzinieki ir izlēmuši atkārtot Helsinku spēles scenāriju. Atgādinājumam, 31. oktobra abu komandu savstarpējā mačā Rīgas Dinamo nokļuva vēl bezcerīgākā situācijā, jo otrajā periodā pēc desmit minūšu laikā ielaistajām piecām ripām rezultāts bija pat 0:5, tomēr pēc tam sekoja vērienīgākā atspēlēšanās kluba vēsturē un uzvara pēcspēles metienu sērijā ar 6:5.
Stāvot ar abām kājām uz zemes, nevis ledus, bija puslīdz skaidrs, ka tādas spēles gadās vienreiz desmit vai pat trīsdesmit gados, kur nu vēl divreiz vienā sezonā. Līdz pirmajai ielaistajai ripai Dinamo spēlēja patiešām aktīvi, novirzot spēli Jokerit zonā, bet pagalam nevērīga darbība aizsardzībā, atļaujot viesiem divas ripas iemest no pašas vārtu priekšas ar atkārtotiem metieniem, izmainīja spēles gaitu laukumā un līdzjutēju noskaņojumu tribīnēs. Kad Miķeļa Rēdliha un Ērika Ševčenko noraidījumu laikā rezultāts kļuva jau 0:4, varēja paļauties tikai uz vēl vienu brīnumu, ko šoreiz nebija lemts piedzīvot. Beigu rezultāts diemžēl lielā mērā arī atspoguļo spēku samērus laukumā. Jokerit prasmīgi izspēlēja skaitlisko vairākumu un pārādīja, kā ir jācīnās pretinieku vārtu priekšā.
Starp citu, pēc pēdējās informācijas Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans izlases galvenā trenera izvēlē esot atgriezies pie Leonīda Beresņeva kandidatūras...