Pasaulē jauno zināšanu un tehnoloģiju iespaidā mainās ne tikai izglītības un mācīšanās forma un saturs, bet arī pati izglītības paradigma, kas šīs pārmaiņas nosaka, virza un novērtē. Lai sasniegtu labāku rezultātu, mums jāapzinās, ka tas būs pavisam citāds nekā rezultāts, pie kā esam pieraduši, un ar mūsu līdzšinējo priekšstatu olekti neizmērāms - bet tieši tāpēc arī tik vajadzīgs. Šādas apzināšanās šodien Latvijā vēl pietrūkst.
Skepse pret mūsu skolu kvalitāti jau ir kļuvusi par «labo toni». Sabiedrībā nostiprinās pārliecība par Latvijā iegūstamās izglītības neatbilstību šodienas prasībām un par vajadzību veikt steidzamas pārmaiņas. Satraucas vecāki un paši skolēni, studenti, neapmierināti ir uzņēmēji, politiķi, pamatotu pretenziju netrūkst arī mums, skolotājiem. Tas viss ir spēcīgs dzinulis pārmaiņu veikšanai. Turklāt arī risinājums šķiet vienkāršs, jo vēlamais paraugs ir netālu - Somijas izglītības sistēmā. Taču te arī ir problēma: Latvijā pastāv (tiek uzturēta) spēcīga ilūzija, ka ziemeļvalstī radītie mācību modeļi un metodes ir mums pavisam viegli pārņemams, pat tehniski nokopējams know-how, kas dos arī tūlītēju un skaidri saskatāmu efektu. Tomēr, visticamāk, skolēnu vecākiem un Latvijas sabiedrībai kopumā pirmā iepazīšanās ar Somijas modeli, kas balstās jaunā izglītības un mācību paradigmā, var izraisīt kultūršoku.
Mūsdienu izglītošanās «filozofijā» galvenais ir sekmēt skolēna kopējās zināšanas, viņa prasmi domāt, patstāvīgu attieksmi pret mācīšanos. Nevis tikai uztrenēt iegūt pēc iespējas augstāku atzīmi konkrētos priekšmetos. Tas nozīmē arī skolotāja lomas maiņu. Viņš vairs nav tas, kurš autoritāri māca, «ielejot» zināšanas skolēnos. Skolēns mācās pats, skolotājs viņam nodrošina apstākļus mācībām. Savukārt skolotājiem tiek dotas tiesības pašiem izvēlēties mācību metodes, turklāt darbojoties ārpus tradicionālajām klases un stundu saraksta robežām. IT laikmetā robežas starp «klasiskajiem» mācību priekšmetiem noārdās, un mācīšanās nav piesaistīta noteiktai vietai/telpai, laika grafikam. Somijas iekļaujošās izglītības modeli arī raksturo sociālā taisnīguma principi un konsekventa atteikšanās no konkurences cīņas - starp skolēniem, klasēm, skolām. Latvijas izglītības sistēmā joprojām dominē konkurence, skolu reitingi un cīņa par augstākiem sekmības rādītājiem, jo vecāki, ministrija, skolotāji, skolēni te saredz apliecinājumu skolas sniegtās izglītības kvalitātei. Tas ir viegli aprēķināms un tāpēc šķiet efektīvs - pilnīgi pretēji jaunajai pieejai, kas «aptaustāmus» rezultātus sniegtu pēc gadiem. Rezultātā Latvijā sekmīgi skolēni iestājās augstskolās, bet nespēj tur mācīties, jo nav pieraduši domāt un strādāt pastāvīgi, būdami ievirzīti tiekties tikai uz to tūlītēju rezultātu, ko no viņiem prasa.
Somijā skolotājiem ir krietni mazāk kontaktstundu, tāpēc viņi var veltīt vairāk laika mūžizglītībai, pašu izaugsmei. Skolotājs, kurš pats mācās, spēj aizraut arī savus skolēnus. Latvijas skolotāju iespējas patlaban ir pilnīgi pretējas jaunajai paradigmai - ir pārāk liels kontaktstundu skaits, kas garantē kaut cik pieklājīgu atalgojumu. Latvijas skolotājs ir pārguris, lai strādātu radoši. Taču algas paaugstinājums šķiet neizbēgami saistīts ar lielāku slodzi. Arī šāds jautājums prasa skaidru Latvijas sabiedrības un izglītības politikas veidotāju atbildi: vai esat gatavi maksāt skolotājam par tā «dīkdienību»?
*Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolotāja